Skolēnu grupas maija mēnesī pilsētas ielās, Gūtmaņu alā vai pie kāda muzeja ir atgādinājums par tradīciju, kas neapsīkst vairāk kā 100 gadus. Jau 20. gadsimta sākumā, vēl Krievijas impērijas izglītības sistēmā, skolotāji tika mudināti vest audzēkņus zaļumos un izglītojošās ekskursijās. Tikai pēc neatkarīgas valsts nodibināšanas ekskursijas kļuva par nozīmīgu mācību procesa sastāvdaļu Latvijā.
Ar Digitālās bibliotēkas satura palīdzību ir iespējams izsekot līdzi ekskursiju modei, kā mainījušās iespējas, mērogi, iecienītie apskates objekti. Avīžu raksti sniedz ieskatu kaislīgās pedagogu, sabiedrības un vecāku diskusijās par ekskursiju mērķi un sasniegtajiem rezultātiem. Latvijas muzeju un bibliotēku krājuma attēli vizualizē ceļošanas piederumus, apģērbu un ekskursijās izmatotos transporta līdzekļus.
20. gs. 30. gados skolēnu grupu galamērķis bieži vien bija saistīts ar tādām nacionālās valsts veidošanās svarīgām vietām kā Cēsu kaujas vieta, Nāves sala, Ložmetēju kalns, Brāļu kapi. Neiztrūka pilsdrupu un ūdenskritumu, lielāku un mazāku pilsētu apskate.
Padomju okupācijas laika ekskursiju aprakstu pirmajās rindkopās propagandas stila sajūsmā uzsvērta rūpnīcu un kolhozu apskates nozīme, lai arī neiztrūkst kultūrvēstures un Latvijas dabas objektu apmeklējums. Tomēr Rīgas pilsēta un Gaujas senleja Siguldā ir neimainīgi iecienītākie skolēnu ekskursiju maršrutu galamērķi.
Plašāk:
Note