Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1944. g. 28. jūlija rītā atstājām Bausku. 6.00 mūs pamodināja saucieni, ka Jelgava deg un krievi tuvojas. Tika padota vaļēja mašīna, un mēs braucām ar to līdz Iecavai. Bijām uzvilkuši ziemas mēteļus, sasvieduši vanniņā kaut kādas lietas. Iecavā vācu karavīri apturēja mašīnu un lika izkāpt, jo mašīnu vajagot armijas vajadzībām. Sākās panika. Tajā brīdī nāca nākamā mašīna, un karavīri aizskrēja pie tās. Šoferis...

Anotācija: Cilvēki stāv laukumā Švarcenbekas nometnē (angļu zonā) 1947. gada ziemā. Zemi klāj sniegs. Uz zemes starp cilvēkiem ir izkaisītas mantas. Kreisajā pusē, tālumā, ir vairākstāvu ēka. Labajā pusē ir redzama gara vienstāvu ēka. Par šo gadījumu Hermīne Rītiņš (dz. Bikšis) atceras: "Liekas, ka tai reizē dega kāda ēka un tur ir sapulcējušies skatītāji."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1944. g. 28. jūlija rītā atstājām Bausku. 6.00 mūs pamodināja saucieni, ka Jelgava deg un krievi tuvojas. Tika padota vaļēja mašīna, un mēs braucām ar to līdz Iecavai. Bijām uzvilkuši ziemas mēteļus, sasvieduši vanniņā kaut kādas lietas. Iecavā vācu karavīri apturēja mašīnu un lika izkāpt, jo mašīnu vajagot armijas vajadzībām. Sākās panika. Tajā brīdī nāca nākamā mašīna, un karavīri aizskrēja pie tās. Šoferis...

Anotācija: Cilvēki ziemā pie ķieģeļu ēkas Švarcenbekas nometnē (angļu zonā). Zeme un ēkas jumts ir apsnidzis ar sniegu. Labajā pusē ir dūmaka, iespējams, tie ir dūmi no ēkas.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1944. g. 28. jūlija rītā atstājām Bausku. 6.00 mūs pamodināja saucieni, ka Jelgava deg un krievi tuvojas. Tika padota vaļēja mašīna, un mēs braucām ar to līdz Iecavai. Bijām uzvilkuši ziemas mēteļus, sasvieduši vanniņā kaut kādas lietas. Iecavā vācu karavīri apturēja mašīnu un lika izkāpt, jo mašīnu vajagot armijas vajadzībām. Sākās panika. Tajā brīdī nāca nākamā mašīna, un karavīri aizskrēja pie tās. Šoferis...

Anotācija: Rītiņu ģimenes trīs dēli bērnībā Švarcenbekas nometnē (angļu zonā). Fonā koka dēļu siena, uz tās ir piestiprināta neliela fotogrāfija un termometrs. No kreisās: Juris Rītiņš, Jānis Rītiņš, Andrejs Rītiņš.

Anotācija: Cilvēki sēž rindā uz sola nogāzes virsotnē sporta laukuma malā, Pegnicas nometnē (amerikāņu zonā), basketbola sacensību laikā, 1947. gada vasarā. Pirmajā rindā, pirmais no labās: Oļģerts Dīķerts. Otrajā rindā, no labās: otrais ? Ģībietis, ceturtais Gvīdo Zvīgzne, piektais Harijs Lūsis.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Bija 1944. gada pavasaris. Sarkanā armija uzsāka savu ofensīvu un tuvojās Latvijas robežai. Maniem vecākiem, kuri knapi bija izglābušies no 1941. gada masu deportācijām, bija skaidrs, ka šeit, Kacēnos (Abrenes apriņķī), palikt nozīmētu drošu bojāeju. Man toreiz bija astoņi gadi [dz. 1936. g.]. Devāmies projām, kad bija palicis vienīgais brīvais ceļš cauri Lauriem Igaunijā. Tad tālāk uz Alūksni, Smilteni un...

Anotācija: Divi zēni pie sakrāmētas malkas kaudzes Valkas nometnē Nirnbergā (amerikāņu zonā). Viens zēns ir uzkāpis otram zēnam uz pleciem un tur nūju rokās. Augšā: Varimonts Benders. Apakšā: Ēriks Dzenis.

Anotācija: Cilvēku grupa smagās mašīnas kravas kastē Pegnicas nometnē (amerikāņu zonā) 1947. gada vasarā pirms došanās uz sacīkstēm Veidenē. Priekšpusē, otrais no kreisās: Oļģerts Dīķerts (zēns ar roku uz kravas kastes malas). Attēlā vēl redzami: ? Dīķerts, Lūšu pāris, Harijs Lūsis.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Bija 1944. gada pavasaris. Sarkanā armija uzsāka savu ofensīvu un tuvojās Latvijas robežai. Maniem vecākiem, kuri knapi bija izglābušies no 1941. gada masu deportācijām, bija skaidrs, ka šeit, Kacēnos (Abrenes apriņķī), palikt nozīmētu drošu bojāeju. Man toreiz bija astoņi gadi [dz. 1936. g.]. Devāmies projām, kad bija palicis vienīgais brīvais ceļš cauri Lauriem Igaunijā. Tad tālāk uz Alūksni, Smilteni un...

Anotācija: Ēriks Dzenis vienpadsmit gadu vecumā ar nūju rokās stāv pie koka barakas Valkas nometnē Nirnbergā (amerikāņu zonā). Kreisajā pusē koka sols, priekšplānā puķu dobe.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Bija 1944. gada pavasaris. Sarkanā armija uzsāka savu ofensīvu un tuvojās Latvijas robežai. Maniem vecākiem, kuri knapi bija izglābušies no 1941. gada masu deportācijām, bija skaidrs, ka šeit, Kacēnos (Abrenes apriņķī), palikt nozīmētu drošu bojāeju. Man toreiz bija astoņi gadi [dz. 1936. g.]. Devāmies projām, kad bija palicis vienīgais brīvais ceļš cauri Lauriem Igaunijā. Tad tālāk uz Alūksni, Smilteni un...

Anotācija: Trīs meitenes un trīs zēni tērpos pozē bērnu baletskolas ģenerālmēģinājumā Firtes nometnē (amerikāņu zonā). No kreisās: otrā Regīna Jansone, ceturtais Ēriks Dzenis.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Nometnes, kurās es dzīvoju: Groshezene, Melle, Grēvene, Volterdingena, Eversburga un tranzītnometne pirms izceļošanas – Ventdorfa."

Anotācija: Lietuvietis Jonas ? pie apstādījumiem Volterdingenes nometnē (angļu zonā).

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Nometnes, kurās es dzīvoju: Groshezene, Melle, Grēvene, Volterdingena, Eversburga un tranzītnometne pirms izceļošanas – Ventdorfa."

Anotācija: Dzidra Jansone (pr. Šmita), viscaur noklāta ar sniegu, stāv sniegā Volterdingenē (angļu zonā). Par šo gadījumu Dzidra Jansone-Šmita atceras: "Mums, jauniešiem, bija bezrūpīga dzīve DP nometnēs."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Nometnes, kurās es dzīvoju: Groshezene, Melle, Grēvene, Volterdingena, Eversburga un tranzītnometne pirms izceļošanas – Ventdorfa."

Anotācija: Dzidra Jansone (pr. Šmita) gaišā kleitā sēž uz akmens Volterdingenē (angļu zonā). Fonā koki.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1944. gada 5. oktobrī devāmies projām no Rīgas. Ģimenē bijām mamma Ella Riekstiņa, papus Pēteris Riekstiņš un septiņi bērni: Vija, Ojārs, Astrīda, Mundrīte, Daila, Brigita un Lilita. Ar pēdējo kuģi no Rīgas tikām līdz Dancigai. Man 1944. gadā bija 14 gadi. Sākumā nemaz nebijām paredzējuši braukt ar kuģi uz Vāciju. Māju Dolē nobumboja krievi, bombardēdami Spilvi. Rīgā apmetāmies pie krusttēva. Paši nekādas...

Anotācija: Jauniešu grupa sporta svētkos Saules nometnē Gēsthahtā (angļu zonā). Aizmugurē mežs. Pirmajā rindā, no kreisās: pirmā Vita Dzērve, otrā Astrīda Riekstiņa (pr. Jansone), trešā Dzidra Druvaskalns.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1944. gada 5. oktobrī devāmies projām no Rīgas. Ģimenē bijām mamma Ella Riekstiņa, papus Pēteris Riekstiņš un septiņi bērni: Vija, Ojārs, Astrīda, Mundrīte, Daila, Brigita un Lilita. Ar pēdējo kuģi no Rīgas tikām līdz Dancigai. Man 1944. gadā bija 14 gadi. Sākumā nemaz nebijām paredzējuši braukt ar kuģi uz Vāciju. Māju Dolē nobumboja krievi, bombardēdami Spilvi. Rīgā apmetāmies pie krusttēva. Paši nekādas...

Anotācija: Ģimnāzijas 2. klase Bernsenes nometnē (angļu zonā). No kreisās: Jautrīte Svenne, Līvija Vilinska, Ilga Baude, klases audzinātājs – ilustrators Ernests Ābele, Nikolajs Lābāns, Biruta ?, Astrīda Riekstiņa.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Andris Miglis izceļoja no Latvijas 1944. gada septembrī. Itzehoe-1945-48 Grevene-1948-49 Blomberg-1949- Augustdorf-1949-50 Izceļoja uz Austrāliju-1950" Artūrs Rubenis komentē: “Būvei tika izmantoti lielgabala granātu (patronu) kastes, kuras deva redelainu izskatu. Bija izbūvētas arī kluba telpas no šīm pašām patronu kastēm. Bez prof. E. Šmita labu laiku draudzi apkalpoja māc. Arnolds Ernstsons, kurš vēlāk bija...

Anotācija: Altāris ar altārgleznu baznīcā Iceho nometnē (angļu zonā). Uz gleznas attēlots Jēzus Kristus ar grāmatu vienā rokā. Uz altāra neaizdegtas sveces, augi un vairāki kruficiksi. Uz audekla altāra priekšā krusts. Foto autors: A.K. Miglis. Par šo gadījumu Andris Karlis Miglis atceras: "Altārgleznas autoram vajadzēja būt V. Vasilim. Baznīca bija pieejama luterāņu un katoļu draudzēm. Luterāņu dievkalpojumus noturēja Prof. Edmunds Šmits, kurš bija arī Icehē ģimnāzijas direktors. Pamatskolas pārzinis...

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Dzimusi Selga Stārķis 8. oktobrī 1942. g. Rīgā. Atstāju Latviju 1944. g. 10. oktobrī no Liepājas ostas ar māti Ilonu un viņas māti Emīliju Lasmanis – manu Omammu. No sākuma bijām Hanoverā, kur bumbas bieži krita naktī uz dzelzceļa, tur pavadījām daudz naktis pagrabā. Ilona dabūja mums bēniņu istabu Vicenbruhā, kur klusāki. Pēc kaŗa mēs tikām ievietoti nometnē Cellē barakās. Tēvs Edgars tur mums pievienojās un...

Anotācija: Cilvēki ziemas laikā pie vienstāvu koka barakas loga Zēdorfas nometnē (angļu zonā). Mazs bērns un sieviete stāv loga ārpusē; mazs bērns un vīrietis stāv pie loga iekšpusē. Zeme un jumts ir apsniguši, no jumta karājas lāstekas. Priekšā, no kreisās: Selga Stārķis (bērnībā; pr. Pešudovs) un Emīlija Lasmanis. Aiz loga, no apakšas: Udo Stārķis (bērnībā) un Edgars Stārķis. Foto autors: Ilona Stārķis.