Izgrieztā vēsture

“Tukšumzīmes”, “balti plankumi”, “tukšas slejas” ir apzīmējumi laikrakstu lappusēm un lappušu fragmentiem, no kuriem informācija tika izņemta cenzūras vai protesta apsvērumu dēļ. Pirmoreiz periodiskie izdevumi ar tukšām lappusēm vai to daļām parādījās Baltijā 19. gadsimtā. Par iemeslu tam kļuva priekšcenzūra – preses izdevumu teksta pārbaude pirms publicēšanas. Šo kontroli nodrošināja cenzūras komitejas.

Viena no šādām cenzūras komitejām tika izveidota Rīgā. Visstingrākajai cenzūrai tika pakļauti provinču izdevumi. Daudzus laikrakstus nedrīkstēja izlaist no tipogrāfijas, kamēr nav saņemta cenzora atļauja. Nevēlamo un aizliegto tematu sarakstā ietilpa dažādas politiskas, ekonomiskas un sabiedriski aktuālas problēmas, kas varēja veicināt iedzīvotāju neapmierinātību: sākot ar pilsētas pārvaldi un tiesvedību, un beidzot ar skolu, baznīcu un valodu jautājumiem. Ja cenzūra atzina kādu rakstu par nevēlamu, laikraksts tika publicēts bez tā.

Cenzūras pēdas laikrakstā “Latviešu Avīzes”, Nr. 36 (06.02.1915.)

LNB krājuma izlase “[IZGRIEZTS]. Cenzūra Latvijas preses vēsturē” (2022)

Foto: Kristians Luhaers

Katrs ieplānotais teksts aizņēma noteiktu telpu lappuses drukas laukumā. Kad cenzors aizliedza iespiest rakstu, tas ne tikai radīja zaudējumus veltīgi iztērētā laika dēļ, bet arī izjauca visu iepriekšējo telpas sadalījumu avīzē. Bieži vien redaktoriem nebija materiālu, ar ko aizpildīt radušos tukšumus, tāpēc laikraksti nonāca pie lasītājiem ar baltiem plankumiem.

“Balto plankumu” vēsture turpinājās arī 20. gadsimtā. Sākumā to nodrošināja kara cenzūra, vēlāk – valsts iestāžu kontrole. Bruņoto konfliktu, politisku apvērsumu un nemieru laikā “tukšumzīmes” kļuvušas par preses izdevēju protesta formu. Mūsdienās tukšumzīmes vēl joprojām sastopamas gadījumos, kad izdevējs vēlas piesaistīt sabiedrības uzmanību aktuāliem jautājumiem un problēmām.

Tukšas slejas un lappuses mūsdienu laikrakstos

LNB krājuma izlase “[IZGRIEZTS]. Cenzūra Latvijas preses vēsturē” (2022)

Foto: Kristians Luhaers