Latvijas futbola izlase

1920. gadā nodibināta Latvijas Futbola Federācija, līdz ar to izveidojās arī Latvijas futbola izlase. Pirmo spēli Latvijas futbola izlase aizvadīja 1922. gada 24. septembrī pret Igauniju, spēlējot neizšķirti 1:1. Pirmos vārtus Latvijas futbola izlases vēsturē guva uzbrucējs Edvīns Bārda. 1924. gadā izlase piedalījās Olimpiskajās spēlēs Parīzē. 1930-tajos gados Latvijas izlase kļuva arvien spēcīgāka, vislielākos panākumus gūstot 1936.-1938. gadā Austrijas trenera Rūdolfa Štancela vadībā. Visbiežāk pārbaudes spēles notika ar Lietuvu, Igauniju, Somiju, Zviedriju un Poliju. 1937. gadā Latvijas izlase bija tuvu tam, lai iekļūtu 1938. Pasaules čempionāta finālturnīrā. Vispirms ar 4:2 un 5:1 tika pieveikta Lietuvas izlase, bet izšķirošajā spēlē Vīnē Latvija piekāpās Austrijas izlasei ar 1:2. Otrā Pasaules kara izcelšanās sakarā Latvijas futbola izlases darbība sākotnēji tika ierobežota, bet vēlāk pārtraukta pavisam. Pēdējo spēli Latvijas valsts izlase aizvadīja 1940. gada 18. jūlijā pret Igauniju. Labākie 1930-to gadu Latvijas izlases futbolisti bija Jānis Lidmanis, Ēriks Raisters, Jānis Rozīte, Fricis Kaņeps, Iļja Vestermans un tobrīd vēl ļoti jaunais Aleksandrs Vanags, kurš nepaspēja pilnībā realizēt savu potenciālu izlasē. Taču izcilākais pirmskara Latvijas futbolists bija Ēriks Pētersons