Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk

Piekļūstamība

Klausies

Ieslēgt teksta izrunātāju

Fonta izmērs

Kontrasts

Izvēlne

Ieskaties

Redzi, dzirdi Latviju!

Latvijas Nacionālais arhīvs

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs piedāvā ikvienam interesentam apmeklēt digitālo krātuvi „Redzi, dzirdi Latviju!”, kura sniedz iespēju attālināti meklēt un iepazīties ar informāciju no arhīvu datubāzēm par uzkrātajām filmām, fotogrāfijām un skaņu ierakstiem, kā arī attālināti skatīt pieejamos digitalizētos dokumentus.

Modulī Filmas apkopota informācija par kinožurnāliem, kinohronikām un dažādiem dokumentālajiem filmējumiem, kā arī Latvijā radītajām spēlfilmām, dokumentālajām, animācijas, populārzinātniskajām, reklāmas un citu žanru filmām, kuras radījuši gan audiovizuālās jomas profesionāļi, gan amatieri laikposmā no 1910. gada līdz mūsdienām.

Publiskai apskatei pieejama visu arhīvā uzkrāto aptuveni 3000 nosaukumu lielā kinohroniku kolekcija, kas veidota no 1910. gada līdz 1996.gadam, un ir tematiski bagātākā un visvairāk izmantotā dokumentu kolekcija arhīvā. Vēstot par sava laika aktualitātēm, dažādām politiskās, sabiedriskās un kultūras dzīves norisēm, kinohroniku kolekcija šaurākā nozīmē ļauj iepazīties ar konkrētiem notikumiem, vietām un cilvēkiem, plašākā – apjaust vēsturiskās pārmaiņas, kas 20. gadsimta laikā skārušas Latviju.

Īpaši izceļams līdz šim mazāk pētītais un pieejamais kinoamatieru radītais mantojums. Organizētās kinoamatieru darbības sākumi Latvijā saistāmi ar 1950. gadu otro pusi, kad, izveidojot valsts atbalstītu kinoamatieru tīklu, individuālie kinoamatieri un kinoamatieru kolektīvi tika mudināti tajā iesaistīties. Latvijas Kinoamatieru biedrības fonds ietver vairāk nekā 650 animācijas, dokumentālās filmas un spēles īsfilmas, kas tapušas laikā no 1960. līdz 1990. gadam.

Modulī Fotogrāfijas iespējams gūt informāciju un apskatīt fotogrāfijas par Arhīva plašajām un tematiski daudzpusīgajām fotodokumentu kolekcijām, kurās atspoguļota Latvijas vēsture, notikumi un personības, sākot no 19. gadsimta 50. gadiem.

Viens no senākajiem fotogrāfiju kopumiem atspoguļo Rīgas pilsētvidi pirms 150 gadiem, ļaujot iepazīt mūsu galvaspilsētas ielas, parkus, tiltus, laukumus, ēkas, pieminekļus. Fotoattēlos fiksēta Rīgas pils, Vecrīgas ielas un nami, Rīgas dzelzceļa stacijas laukums, Esplanāde, Melngalvju nams, Rātslaukums, Rīgas osta, Vērmanes dārzs un daudzas citas vietas, kuras ir mainījušās, pārvērtušās un pat zudušas.

Savukārt starpkaru periodā vissistemātiskāk pilsētvides un arhitektūras fotofiksāciju ir veicis arhitekts un inženieris Nikolajs Hercbergs. Fotogrāfijās, kas datējamas sākot ar 1926. gadu līdz 1940. gadam – dokumentētas ielas un industriālie rajoni, rūpnīcu un fabriku apbūve, īres nami un privātās vasarnīcas.

Hronoloģiski pilsētvides izmaiņām pēc Otrā pasaules kara iespējams izsekot iestāžu, preses izdevumu un privātpersonu iesniegtajos fotodokumentos: tie atspoguļo jauno dzīvojamo rajonu celtniecību, rūpnīcu un industriālo teritoriju izbūvi, kas būtiski mainīja Latvijas pilsētu “vaibstus” cauri gadu desmitiem.

Vērtīgs izziņas avots ir albumi. Ja apjomīgie un sistematizēti veidotie iestāžu un organizāciju albumi ļauj precīzi izzināt to darbību, struktūru, nereti ir arī ar bagātīgu aprakstošo informāciju, tad privāto kolekciju albumi ļauj izsekot dzimtu vēsturei, ir nozīmīgs lokālās vēstures izziņas avots, kas ietver daudz personīgu stāstu, bet nereti arī neatšifrētu informāciju, piemēram, redzamās personas, vietas un notikumus.

Arhīvā arvien vairāk nonāk privāto arhīvu dokumenti un dokumentu kolekcijas, atklājot svētku tradīcijas, ģimenes dzīvi, ikdienu, kā arī dažādu cilvēku profesionālo un sabiedrisko darbību, tādējādi ļaujot paraudzīties uz vēstures norisēm tieši no personiskāka skatu punkta. Nozīmīga loma ir arī ievērojamu Latvijas kultūras un sabiedrisko darbinieku portretējumiem no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām.

Svarīga liecība ir dokumenti, kas vēsta par Atmodas kustību un Latvijas Republikas parlamenta darbības atjaunošanos un turpmāko darbību no 5. līdz pat 9. Latvijas Republikas Saeimas sasaukumam.

Mainoties paaudzēm, pēdējo gadu laikā arhīva fondi ir papildināti ar latviešu diasporas iesniegtajām dokumentu kolekcijām, kas daudzpusīgi atspoguļo latviešu kopienu aktivitātes, sabiedrisko dzīvi un ikdienu ārpus Latvijas, tādējādi dažādojot Latvijas nacionālā kultūras mantojuma dokumentu klāstu.

Modulis Skaņas ieraksti sniedz ieskatu Arhīva skaņas dokumentu kolekcijās, kurās apkopoti dokumentālie skaņu ieraksti un mūzikas ieraksti no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām. Nozīmīgas un vērtīgas vēstures liecības ir dokumentālo skaņu ierakstu kolekcijas, kas fiksē Latvijas 20. gadsimta 80. gadu beigu un 90. gadu sākuma Atmodas laika notikumus, Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, valsts politiķu, kultūras darbinieku un citu sabiedrībā pazīstamu personību runas un intervijas, trimdas latviešu radio raidījumus. Pieejami Latvijas Tautas frontes konferenču, plenārsēžu un citu aktivitāšu skaņu ieraksti, janvāra barikāžu notikumu atcerei veltīti skaņas dokumenti, Austrālijas radio, Kanādas radio, radio „Brīvā Eiropa” programmu raidījumi latviešu valodā. Informāciju papildina skaņas datnes.

Modulis Tematiskās kolekcijas aptver visus arhīvā pieejamos dokumentu veidus : fotogrāfijas, filmas un skaņu ierakstus, un piedāvā jau sagatavotas dokumentu atlases par konkrētām tēmām. Veidotās tematiskās kolekcijas īpaši piemērotas tiem apmeklētājiem, kas arhīva digitālo krātuvi izmanto vispārizglītojošiem mērķiem, jo kolekciju tēmās apkopotos dokumentus iespējams izpētīt uzreiz, bez meklēšanas. Kolekcijas atvieglo iespēju iepazīties ar vienas tēmas dokumentu kopumu, informatīvo kontekstu, kā arī nereti piedāvā papildinošu informāciju no citām Latvijas Nacionālā arhīva struktūrvienībām. Ņemot vērā arhīva fondos esošo dokumentu daudzveidību, kolekcijas sistematizētas plašās nozarēs:  arhitektūra, medicīna, kino, sports, satiksme, kultūra u. c., kurām, savukārt, pakārtotas detalizētākas tematiskās kolekcijas. Tematiskās kolekcijas periodiski tiek papildinātas ar jaunām dokumentu atlasēm, kas atspoguļo aktuālas tēmas un Latvijas vēstures norises.

Ja, pētot dokumentus, ir atpazītas vietas, notikumi, personas, kas nav identificētas anotācijā vai ir zināma cita būtiska, droša un ticama informācija par dokumentu, aicinām digitālās krātuves lietotājus izmantot funkciju "Komentāri", kas atrodama pie dokumentu ierakstiem. Mēs novērtējam zināšanas un iesaisti, lai informatīvi bagātinātu Latvijas dokumentārā mantojuma kolekcijas.

Foto: Valsts elektrotehniskās fabrikas (VEF) darbiniece demonstrē jauno produkciju - magnetolas "VEF Sigma". 1979. Autors nav zināms. Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.



Tēmas


Digitālā kolekcija