Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk

Piekļūstamība

Klausies

Ieslēgt teksta izrunātāju

Fonta izmērs

Kontrasts

Izvēlne

Skrundas 7. gaidu vienība guntiņu svinīgā solījuma dienā

Attēls - 1945-12-01

D
Digitāls saturs

Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Latviju atstāju 1944. gada 30. septembrī, četras dienas pēc manas sestās dzimšanas dienas. Tēvs strādāja birojā Latvijas armijā (kura, protams, bija vācu pārņemta), un vācieši viņu nelaida prom. Tā nu mēs ar māti vienas devāmies ceļā, jo krievi nāca pāri robežai. Tēvs ar darba kolēģiem bija norunājuši vietu bēgļiem Bavārijā. Tur kāds mācītājs apdrošināja apmešanos septiņu ģimeņu sievām un bērniem. To ģimeņu vīri visi bija iesaukti vācu armijā, tā kā pašiem nebija atļauts izbraukt. Izbraucām no Rīgas ostas ar kuģi "Steuben" uz poļu ostu Gdynia, ko okupējošie vācieši bija pārdēvējuši par Gotenhaven. Mūsu bēgļu grupiņa brauca cauri Polijai, Čehoslovākijai un Vācijai, kamēr tikām Bavārijā. Tur gan nebijām ilgi – bija jābrauc tālāk uz citām bēgļu vietām. Kaut arī karš plosījās visapkārt, tēvs spēja mūs atrast. Viņš bija sevi pataisījis šausmīgi slimu, lai vācieši to laistu vaļā. Neesot ēdis pāris nedēļas, milzīgi smēķējis un tad gājis pie armijas ārsta. Līdz kara beigām mēs vazājāmies ar vilcieniem astoņus mēnešus no vietas uz vietu, jo nebija droši kur palikt. Kad karš beidzās, bijām Ašafenburgā. Pilsētā bija latviešu grupiņa, kur kādam piederēja smagā mašīna. Norunāja braukt uz Hanavu, salikās visi iekšā un brauca. Hanava bija armijas pārzināta DP bēgļu nometne amerikāņu zonā. Māte strādāja kā tulks nometnes birojā, lietojot savu veco angļu valodu no skolas dienām. Tēvs strādāja noliktavā. Nometnē bija cilvēki, kuri organizēja lietas bērniem – skolas, sporta notikumus, guntiņas, gaidas, skautus, baleta stundas un citas. Skolu sāku ar otro klasi, jo tēvs man pats mācīja, pirms skolu noorganizēja. Nometnes skolā nogāju līdz mūsu izbraukšanai uz Ameriku 1950. gada martā. Nespēju pabeigt piekto klasi. Nometnē biju aktīva visādos pasākumos. Biju tik aktīva, ka labākā draudzene mani nosauca par Skudru – vārdu, kuru esmu visu mūžu lietojusi."

Skrundas 7. gaidu vienības gaidas un guntiņas guntiņu svinīgā solījuma reizē Hānavas nometnē (angļu zonā). Liela meiteņu un jauniešu grupa formastērpos vairākās rindās; vidū sēž vadītājas. Fonā kreisajā pusē ir durvis; telpa ir dekorēta ar egļu zaru vērtenēm. Pirmajā rindā, ceturtā no kreisās: Skaidrīte Krūmiņa (pr. McKeag; ar brillēm un papīra lapu rokās).

Lasīt vairāk
Oriģināla radīšanas datums:
1945-12-01
Oriģināla glabātājs:
Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības centrs
Oriģināla identifikators:
LPplgD2022.2486
Tips:
Fotogrāfija
Resursa virstips:
Attēls
Apjoms:
1 fotogrāfija
Izcelsme:
Skaidrīte McKeag (dz. Krūmiņa)
Vieta:
Amerikāņu zona; Hānava (Hanau); Hānava (Hanava; Hanau); Vācija

Autortiesības

Ir aizsargāts ar autortiesībām

Piekļuves tiesības

Pieejams tīmeklī

Atvērt saistītā resursā

Digitālo objektu krātuve