Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk

Piekļūstamība

Klausies

Ieslēgt teksta izrunātāju

Fonta izmērs

Kontrasts

Izvēlne

Četras draudzenes bērnībā

Attēls - 1948-06-21

D
Digitāls saturs

Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Es, mana mamma Zigrīda, brāļi Vidvuds un Marģers un vecāmāte Trīne Birze no Latvijas – Liepājas – aizbraucām 3. oktobrī, 1944. gadā. Mammai sekmējās dabūt atļauju un pievienoties citiem bēgļiem uz vācu flotes mīnu meklētāja kuģa, kuŗš mūs aizveda līdz Gotenhafenai (Gdynia). Tiem bēgļiem, kuŗi varēja uzrādīt kādu adresi, kur apmesties, atļāva braukt uz minēto vietu. Pārējos ievietoja nometnē. Tā kā mūsu radi, atbraukuši pirms mums, bija Oscherslebenā, devāmies turp. Pie radiem palikt nebija iespējams. Vācu pārvalde mums sagādāja istabu kādā vācu ģimenes mājā. Tur nodzīvojām divas nedēļas. Ik dienas izjutām mājas iedzīvotāju nelabvēlīgo izturēšanos. Mamma aizgāja atkal pie vācu pārvaldes, un tā viņai ieteica braukt uz Schwerinu, kur dabūjām istabu ar virtuvīti 15 km attālumā no Schwerinas bruņinieku muižās Muhlenbeckā. Muhlenbeckā nodzīvojām līdz kara beigām. Ar Rīgas grāmatu izdevēja Rozes kunga dēla palīdzību (atbrauca mums pakaļ ar smago mašīnu) nokļuvām Libeckā. Kazarmās, kur mūs aizveda, bija jau tik daudz bēgļu, ka ar grūtībām mūs ievietoja istabā, kuŗā dzīvoja trīs vīri no Bulgārijas – tie bija ar mieru mūs pieņemt. Dzīves apstākļi bija neiedomājami – visas labierīcības nelietojamas, u.t.t. Bijām kazarmās nodzīvojuši nedēļas divas, mamma uzzināja, ka apmēram 12 km no Libeckas atvērta DP nometne latviešiem Herenvikā. Pārvietojāmies uz turieni. Herenvikas nometnē kaŗa laikā bija nometināti gūstekņi. Pēc kaŗa 11 koka barakās piepildījās ar 627 bēgļiem – latviešiem. Nometnes vidū bija dīķis. Bēgļu sastāvs bija vispusīgs – skolotāji, mūziķi, aktieri un citi lietpratēji. Sākās liela rosība. Skolotāji atsāka bērnu skološanu, nodibināja kori, teātra kopu, gaidu un skautu vienības, sporta nodarbības un praktiskas darbnīcas – šūšanas, metālu un koku apstrādāšanai. Pusdienas tika gatavotas kopvirtuvē, bet sausas devas sadalītas ģimenēm. Ikviens centās atsākt kaut ko no tā, kas tika zaudēts, bēgļu gaitas uzsākot. Herenvikā nodzīvojām līdz 1946. gada jūnijam. Tā kā tai laikā mamma strādāja pie UNRRAs ("United Nations Relief and Rehabilitation Administration"), viņai bija iespēja dabūt divas istabas trīs istabu dzīvoklī Marli Strasse, Libeckā, iepretim Mēzenes nometnei. Kad divus gadus vēlāk Marli Strasse dzīvokļus atdeva atpakaļ vāciešiem, mēs pārvācāmies uz Waldersee nometni. Nodzīvojām Waldersee no 1948. gada jūnija līdz 1949. gada maijam. Tad devāmies uz pārvietošanas nometni Ventorfu un mēnesi vēlāk, Jāņu dienā, izlidojām no Hamburgas lidlauka uz Ameriku. Nākošā dienā, 1949. gada 25. jūnijā, nolaidāmies Newarkas lidlaukā."

Četras draudzenes bērnībā Valderzē nometnē Lībekā (angļu zonā). Fonā krūmi, koki, izkārta veļa un ēkas. No kreisās: Baiba ?, Maija Čūle, Livija Raudzēna (pr. Kent) un Ligita Eignere.

Lasīt vairāk
Oriģināla radīšanas datums:
1948-06-21
Oriģināla glabātājs:
Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības centrs
Oriģināla identifikators:
LPplgD2022.1647
Tips:
Fotogrāfija
Resursa virstips:
Attēls
Apjoms:
1 fotogrāfija
Izcelsme:
Livija Kent (dz. Raudzēna)
Vieta:
Angļu zona; Lībeka (Lübeck); Valderzē (Lībeka) (Waldersee; Lübeck); Vācija

Autortiesības

Ir aizsargāts ar autortiesībām

Piekļuves tiesības

Pieejams tīmeklī

Atvērt saistītā resursā

Digitālo objektu krātuve