Anotācija: Drukātās grāmatas joprojām pārliecinoši pārspēj e-grāmatas izdevumu skaita ziņā, apgāžot 20. gadsimta vidus prognozi par drīzu analogās grāmatas nāvi. Tomēr pēdējos gados ilgtspējīgas attīstības kontekstā bieži dzirdam ieteikumu lasīt digitāli pieejamus tekstus, lai tādējādi saudzētu dabu, jo īpaši mežus. Arvien jaunas grāmatas jau "dzimst digitāli", ievērojami resursi tiek veltīti atmiņas institūciju materiālu, tai skaitā bibliotēku grāmatu, digitalizēšanai, lepojoties ar pieejamības celšanos...

Anotācija: Izstāžu kuratore, mākslas zinātniece Līga Lindenbauma stāsta par Andra Caunes grāmatu “Rīgas Pārdaugava pirms 100 gadiem : Pārdaugavas ielas, celtnes un iedzīvotāji 19. gs. beigu un 20. gs. pirmās puses atklātnēs” (2012) un LNB mākslas krātuvi kā iedvesmas avotu, strādājot pie izstāžu veidošanas. Ieraksts tapis projekta "Mākslas lasītavas grāmatu stāsti" ietvaros LNB simtgadei (2019).

Anotācija: Vizuālās kultūras pētniece un fotogrāfijas vēsturniece Baiba Tetere sarunājas ar mākslinieci un publicisti Ievu Raudsepu un fotogrāfu Aivaru Liepiņu, ilggadēju laikraksta "Diena" fotožurnālistu un vairāku autorprojektu autoru.

Anotācija: Ļoti svarīga bērnu grāmatu daļa ir ilustrācijas, kas mazajiem lasītnepratējiem vai jaunajiem lasītājiem palīdz izprast stāstu jeb teksta daļu. Ilustrāciju tehnikas un stili ir ļoti dažādi. Šoreiz par fotogrāfijas izmantojumu bērnu grāmatu ilustrēšanā sarunājas vizuālās kultūras pētniece un fotogrāfijas vēsturniece Baiba Tetere, mākslas zinātniece un kuratore Irēna Bužinska un mākslinieks Krišs Salmanis. Sarunbiedri iezīmē vēsturisko kontekstu – fotogrāfijas izmantojumu grafiskajās mākslās,...

Anotācija: 2022. gada 31. augustā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika vēsturnieka Dr. hist. Edgara Ceskes lekcija "Latviešu brāļu draudzes raksti: 19. gadsimts". Ja līdz 1800. gadam latviešu brāļu draudzes literatūrā, spriežot pēc eksemplāriem, kas saglabājušies līdz mūsdienām, dominē galvenokārt divi žanri – runas un dzīvesstāsti, tad 19. gadsimta pirmajā pusē hernhūtiešu literatūra kļūst daudzveidīgāka. Parādās pašu latviešu zemnieku – brāļu draudzes darbinieku – sastādīti krājumi. Edgars Ceske...

Anotācija: Laikā, kad darbam un mācībām arvien biežāk izmantojam tiešsaistes saziņas platformas, neitrālais mājas bibliotēku fons kļūst par drošu izvēli vai veiksmīgu dizaina risinājumu. Kā ir mainījusies mājas bibliotēku nozīme? Ko grāmatu izvēle spēj pastāstīt par īpašnieku? Vai mēs paspējam izlasīt visas grāmatas, ko iegādājamies? Kas ir tās grāmatu sērijas, kas būs atrodamas gandrīz katra lasītāja grāmatu plauktos? Kādos gadījumos mājas bibliotēkas varam saukt par grāmatu kolekcijām, pie kuru izveides...

Anotācija: Par padomju laika pagrīdes mākslu un pašizdotajām (t.s. samizdata) grāmatām sarunājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) vadošais pētnieks Gustavs Strenga un kurators, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktors Kaspars Vanags. Sarunu iedvesmojusi LNB pastāvīgā ekspozīcija "Grāmata Latvijā". Padomju sistēmā visa veida informācijas izplatīšanu, arī grāmatu izdošanu un zināmā mērā arī lasīšanu, stingri kontrolēja drošības un cenzūras iestādes. Par spīti tam, tie padomju pilsoņi, kuri...

Apraksts: Ieraksts sagatavots Latvijas Radio 3 projekta rubrikai "Vai zini?", kurā kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Anotācija: Mūsdienās, atražojot mērķtiecīgi radītus stereotipus, valda uzskats, ka 20. gadsimtā grāmatas visvairāk ir iznīcinātas nacistiskajā Vācijā. Tomēr padomju laika grāmatniecības un cenzūras izpēte ļauj secināt, ka daudz ilgāk un kvantitatīvi graujošāk, taču ne tik publiski, tas notika Padomju Savienībā, arī padomju okupētajā Latvijā. Stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks un Latvijas Universitātes profesors Viesturs Zanders.

Anotācija: Par grāmatas un arhitektūras attiecībām sarunājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) vadošais pētnieks Gustavs Strenga, arhitektūras žurnāliste Ieva Zībārte un vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs. Kas ir arhitektūras grāmata kā medijs un kā tā palīdz saglabāt kultūras mantojumu? Kāda loma digitālajā laikmetā ir arhitektūras grāmatām? Vai arhitektūras grāmatas ir pagātnes relikts un vai ir citas labākas izteiksmes formas, kā parādīt arhitektūru?

Anotācija: Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projektu vadītāja Inga Surgunte sarunājas ar mākslinieci Aneti Krūmiņu un domnīcas "Creative Museum" vadītāju Inetu Zelču-Sīmansoni. Mūsdienās bibliotēkas cenšas veidot aktīvu dialogu ne tikai ar saviem lasītājiem bet arī ar apmeklētajiem. Ekspozīcijas un izstādes, kas iepazīstina ar bibliotēku krājumu muzejiskajām vērtībām, kļūst par arvien iecienītākām komunikācijas platformām. Kā un cik lielā mērā mums izdodas izmantot šīs platformas, lai uzrunātu,...