Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk

Piekļūstamība

Klausies

Ieslēgt teksta izrunātāju

Fonta izmērs

Kontrasts

Izvēlne

Kārtot pēc
atbilstības
Papildu meklējums
Virstips
Piekļuves tiesības
Tips
Autors

Rādīt visus

Paslēpt

(32)
Oriģināla glabātājs

Rādīt vairāk

Rādīt mazāk

Izdevējs

Rādīt vairāk

Rādīt mazāk

Valoda
Fiziskais datu nesējs

Latvieši pasaulē - muzeja un pētniecības centra krājums

 6645 objekti

 

Latviešu kopienas ārpus Latvijas pastāv jau gandrīz 200 gadu, joprojām saglabādamas latvisku dzīvesveidu un kultūru. Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” apkopo liecības, priekšmetus, fotogrāfijas un stāstus par latviešu izceļošanu no Latvijas un dzīvi diasporā - www.lapamuzejs.lv. Šī kolekcija ietver liecības par dziesmu svētkiem ārpus Latvijas, Brazīlijas latviešu dzīvi, latviešu dalību politiskajās demonstrācijās par Latvijas neatkarības atgūšanu, kā arī par latviešu bēgļu dzīvi DP nometnēs pēc Otrā pasaules kara.

Atrasti 6645 rezultāti (0.1 sekundes)

Pieteikties, lai saglabātu meklējumu

Kārtot pēc
  • layout image

    Divas latviešu tautskolas absolventes

    Attēls - 1951-03-16.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Stāsta Maiga Friess (dz. Buša) – mūsu ģimenes bēgļu gaitas sākās 1944. gada vasarā, kad es septiņi gadu vecumā ar tēvu Kārli Bušu, Branku ķieģeļu fabrikas "Spartaks” vadītāju, un mammu Anastāsiju Bušu atstājām Jelgavu, lai izbēgtu Padomju Savienības armijai. Nonācām pie radiem Salacgrīvā, bet drīz vien bija jāturpina bēgšana. Zirgu pajūgos aizbraucām uz Liepāju un 1944. gada rudenī no turienes ar kuģi uz...

    Anotācija: Divas latviešu tautskolas absolventes Augustdorfas nometnē (angļu zonā). Abām meitenēm rokās ir tulpes, grāmatas un dokumenti. Uz grāmatām ir uzraksts: "KALNĀ / KĀPĒJS". No kreisās: Maiga Buša (pr. Friess) un Inta Vanaga (?). Par šo gadījumu Maiga Friess (dz. Buša) atceras: "Tautskolas pabeigšana bija nopietna lieta, tad bija jāuzpucējas. Visus pagājušos sešus gadus DP nometnēs mēs valkājām drēbes, kas bija paņemtas līdzi no Latvijas, vai arī saņemtas lietotas no Amerikas labdarības iestādēm....

  • layout image

    Sieviešu grupa medicīnas māsu sagatavošanas kursos

    Attēls - 1946.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Stāsta Maiga Friess (dz. Buša) – mūsu ģimenes bēgļu gaitas sākās 1944. gada vasarā, kad es septiņi gadu vecumā ar tēvu Kārli Bušu, Branku ķieģeļu fabrikas "Spartaks” vadītāju, un mammu Anastāsiju Bušu atstājām Jelgavu, lai izbēgtu Padomju Savienības armijai. Nonācām pie radiem Salacgrīvā, bet drīz vien bija jāturpina bēgšana. Zirgu pajūgos aizbraucām uz Liepāju un 1944. gada rudenī no turienes ar kuģi uz...

    Anotācija: Sieviešu grupa medicīnas māsu sagatavošanas kursos, kuros piedalījās arī Anastāsija Buša no Lādes nometnes (angļu zonā). Sievietes gaišos halātos pie ēkas ieejas. Vidū ir redzama zīme: "UNRRA / TRAINING SCHOOL / FOR NURSES ...". Kursus veidoja organizācija "United Nations Relief and Rehabilitation Administration" (UNRRA). Priekšā sēž, pirmā no kreisās: Anastāsija Buša. Par šo gadījumu Maiga Friess (dz. Buša) atceras: "1946. gadā UNRRA dīpīšiem gādāja par dažādiem pārskološanās kursiem....

  • layout image

    Trīs vecāko klašu ģimnāzistes atpūtas laikā

    Attēls - 1949.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: Valentīns Zariņš ar sievu Antoniju un trim meitām Maiju (12), Rutu (8) un Aiju (6) atstāja Rīgu 1944. gada 21. septembrī. Viņi pievienojās brāļa sievas Alīdes Zariņas ģimenei, braucot ar zirgu vezumiem uz Vāciju. Netikuši tālāk par Liepāju, ar kuģi izbrauca no Latvijas 1944. gada 15. oktobrī. Kara laikā dzīvoja Štargradē, Frankfurtē (pie Oderas upes), Neibrandenburgā un Šlezvigā. 1945. gadā ievācās Elmshornas...

    Anotācija: Trīs vecāko klašu ģimnāzistes atpūšas savā internāta istabā Neištatē (Holšteinā, angļu zonā) 1949.–1950. mācību gadā. Jaunietes ir atlaidušās uz dīvāna, vienai jaunietei balons rokā. Pie sienas ir pakārts izrakstīts, austs lakats. No kreisās: Aina Tompsone, Maija Zariņa (pr. Grosc) un Mirjama Plensnere.

  • layout image

    Cilvēku grupa sēž uz zemes Jāņu svētkos

    Attēls - 1946-06-23.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Stāsta Maiga Friess (dz. Buša) – mūsu ģimenes bēgļu gaitas sākās 1944. gada vasarā, kad es septiņi gadu vecumā ar tēvu Kārli Bušu, Branku ķieģeļu fabrikas "Spartaks” vadītāju, un mammu Anastāsiju Bušu atstājām Jelgavu, lai izbēgtu Padomju Savienības armijai. Nonācām pie radiem Salacgrīvā, bet drīz vien bija jāturpina bēgšana. Zirgu pajūgos aizbraucām uz Liepāju un 1944. gada rudenī no turienes ar kuģi uz...

    Anotācija: Cilvēku grupa sēž uz zemes pirmajos Jāņu svētkos Lādes nometnē (angļu zonā). Dažiem cilvēkiem galvās ir vainagi. Grupas vidū ir redzama Anastāsija Buša (gaišā kleitā). Par šo gadījumu Maiga Friess (dz. Buša) atceras: "Kaŗa briesmas jau bija vairāk kā gadu aiz muguras, latvieši kopā Lādes nometnē jau bijām nodzīvojuši gandrīz veselu gadu. Kāpēc gan nepapriecāties tipiski latviskā Jāņu un Jāņu dienā."

    Rezultātu grupa

    2  Visi rezultāti
  • layout image

    Cilvēki grupa dzied Jāņu svētkos

    Attēls - 1946-06-23.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Stāsta Maiga Friess (dz. Buša) – mūsu ģimenes bēgļu gaitas sākās 1944. gada vasarā, kad es septiņi gadu vecumā ar tēvu Kārli Bušu, Branku ķieģeļu fabrikas "Spartaks” vadītāju, un mammu Anastāsiju Bušu atstājām Jelgavu, lai izbēgtu Padomju Savienības armijai. Nonācām pie radiem Salacgrīvā, bet drīz vien bija jāturpina bēgšana. Zirgu pajūgos aizbraucām uz Liepāju un 1944. gada rudenī no turienes ar kuģi uz...

    Anotācija: Cilvēku grupa dzied pirmajos Jāņu svētkos Lādes nometnē (angļu zonā). Vienai sievietei rokās ir vainags. Par šo gadījumu Maiga Friess (dz. Buša) atceras: "Kaŗa briesmas jau bija vairāk kā gadu aiz muguras, latvieši kopā Lādes nometnē jau bijām nodzīvojuši gandrīz veselu gadu. Kāpēc gan nepapriecāties tipiski latviskā Jāņu un Jāņu dienā."

  • layout image

    Piecas meitenes sēž zālītē sporta dienā

    Attēls - 1949.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Stāsta Maiga Friess (dz. Buša) – mūsu ģimenes bēgļu gaitas sākās 1944. gada vasarā, kad es septiņi gadu vecumā ar tēvu Kārli Bušu, Branku ķieģeļu fabrikas "Spartaks” vadītāju, un mammu Anastāsiju Bušu atstājām Jelgavu, lai izbēgtu Padomju Savienības armijai. Nonācām pie radiem Salacgrīvā, bet drīz vien bija jāturpina bēgšana. Zirgu pajūgos aizbraucām uz Liepāju un 1944. gada rudenī no turienes ar kuģi uz...

    Anotācija: Piecas meitenes sēž zālītē sporta dienā Blombergas nometnē (angļu zonā) 1949. gada vasarā. Priekšā sēž: Zane Jekste. Otrajā rindā, otrā no kreisās: Maiga Buša.

  • layout image

    Trīs meitenes ar bumbu jauniešu sporta dienas

    Attēls - 1949.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Stāsta Maiga Friess (dz. Buša) – mūsu ģimenes bēgļu gaitas sākās 1944. gada vasarā, kad es septiņi gadu vecumā ar tēvu Kārli Bušu, Branku ķieģeļu fabrikas "Spartaks” vadītāju, un mammu Anastāsiju Bušu atstājām Jelgavu, lai izbēgtu Padomju Savienības armijai. Nonācām pie radiem Salacgrīvā, bet drīz vien bija jāturpina bēgšana. Zirgu pajūgos aizbraucām uz Liepāju un 1944. gada rudenī no turienes ar kuģi uz...

    Anotācija: Trīs meitenes ar bumbu jauniešu sporta dienā Blombergas nometnē (angļu zonā) 1949. gada vasarā. Aizmugurē ir metāla sieta žogs, krūmi, aiz žoga lauks un tālumā ēka. No kreisās: pirmā Maiga Buša (pr. Friess) un Lilija Lepše.

  • layout image

    Popovu ģimenes bērni

    Attēls - 1949.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Man bija 5 ½ gadi, kad mēs atstājām Latviju. Pusstundas laikā mani vecāki sapakoja koferus, un mēs atstājām visu citu un nekad vairs neatgriezāmies. Mums pat nebija iespēja paziņot mūsu radiem. Daži, kuri bēga, apraka savus dārgumus un atslēgas dārzā, domādami, ka pēc kara viņi varēs atkal atgriezties, bet tā tas neiznāca. Mēs izbraucām no Liepājas ar kuģi 1944. gada novembrī un nonācām Dancigā. Tā ziema bija...

    Anotācija: Popovu ģimenes bērni dēla kristību dienā Valkas nometnē Nirnbergā (amerikāņu zonā). Fonā ēkas ieeja. No kreisās: Juris Popovs, Lidija Popova.

  • layout image

    Jaunieši un nometnes iedzīvotāji laukumā

    Attēls - 1946-11-18.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Gaidu vadītāja Lisete Mirdza Grīna, sasniegusi cienīgu vecumu (91 gadus), ļoti skaidri atceras, cik daudz latviešu gaidu un skautu kustības deva latviešu jauniešiem DP nometnēs. Neviens jau nezin, kas mūs sagatavo mūsu tālākai dzīvei, bet pāris piemēri ir palikuši viņas prātā. Viņa atceras, ka mazskautu vadītāja M. Cimbule iemācīja mazskautam Andrejam Jansonam (komponists un diriģents) maukt un izgatavot pirmo...

    Anotācija: Jaunieši un nometnes iedzīvotāji pulcējušies uz karoga sveikšanu laukumā Eslingenes nometnē (amerikāņu zonā). Priekšplānā stāv vīrietis, viņam apkārt ir sapulcējušies apmeklētāji. Fonā ir divas vairākstāvu mūra dzīvojamās ēkas; to logos ir redzami vairāki māju iedzīvotāji.

  • layout image

    Gaidu grupa zālē

    Attēls - 1945-07-01.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Gaidu vadītāja Lisete Mirdza Grīna, sasniegusi cienīgu vecumu (91 gadus), ļoti skaidri atceras, cik daudz latviešu gaidu un skautu kustības deva latviešu jauniešiem DP nometnēs. Neviens jau nezin, kas mūs sagatavo mūsu tālākai dzīvei, bet pāris piemēri ir palikuši viņas prātā. Viņa atceras, ka mazskautu vadītāja M. Cimbule iemācīja mazskautam Andrejam Jansonam (komponists un diriģents) maukt un izgatavot pirmo...

    Anotācija: Gaidu grupa no Gepingenes nometnes (amerikāņu zonā). Priekšā gaidas sēž zālē, aizmugurē jaunietes stāv kājās. Vairākas jaunietes ir ģērbušās tautastērpos. Grupā ir redzams arī viens skauts. Šī gaidu vienība tālāk darbojās Eslingenes bēgļu nometnē. Fonā ir ainava ar mežiem un pauguriem. Aizmugurē, trešais no kreisās: G. Arbeits (skautu kopnieks).

No 200 lapām

Rezultātu skaits lapā: