Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk

Piekļūstamība

Klausies

Ieslēgt teksta izrunātāju

Fonta izmērs

Kontrasts

Izvēlne

Kārtot pēc
atbilstības
Papildu meklējums
Virstips
Piekļuves tiesības
Tips
Autors

Rādīt visus

Paslēpt

(32)
Oriģināla glabātājs

Rādīt vairāk

Rādīt mazāk

Izdevējs

Rādīt vairāk

Rādīt mazāk

Valoda
Fiziskais datu nesējs

Latvieši pasaulē - muzeja un pētniecības centra krājums

 6645 objekti

 

Latviešu kopienas ārpus Latvijas pastāv jau gandrīz 200 gadu, joprojām saglabādamas latvisku dzīvesveidu un kultūru. Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” apkopo liecības, priekšmetus, fotogrāfijas un stāstus par latviešu izceļošanu no Latvijas un dzīvi diasporā - www.lapamuzejs.lv. Šī kolekcija ietver liecības par dziesmu svētkiem ārpus Latvijas, Brazīlijas latviešu dzīvi, latviešu dalību politiskajās demonstrācijās par Latvijas neatkarības atgūšanu, kā arī par latviešu bēgļu dzīvi DP nometnēs pēc Otrā pasaules kara.

Atrasti 6645 rezultāti (0.36 sekundes)

Pieteikties, lai saglabātu meklējumu

Kārtot pēc
  • layout image

    Gaidu vadītājas pie mākslīga ugunskura

    Attēls - 1946-05-01.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Es, Rūda Stūris (dz. Paegle), esmu vidzemniece, dzimusi 1933. gadā Līzuma pagastā, Cēsu apriņķī, vecāku mājā, kur arī pavadīju savu bērnību. Latviju atstājām 1944. gada 23. oktobrī no Ventspils kuģī kopā ar vācu ievainotiem karavīriem uz Dancigu (tagad Gdansk). Dancigā burzmā ievērojām, ka viena dāma nes uz muguras piena kannu un dēliņš sēdēja uz kannas. Kundzei blakus pavecs vīrs. Lai tiktu ātrāk uz priekšu...

    Anotācija: Gaidu vadītājas formastērpos roku rokā stāv rindā iekštelpās pie mākslīga ugunskura Raunas 78. gaidu vienības svinīgā solījuma beigās Hohfeldes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā). Ugunskuram apkārt ir mazu sveču aplis.

  • layout image

    Silvija Bērziņa pie skujkoka krūma

    Attēls - 1951.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Man bija tikai 3 gadi, kad mēs uzsākām Bērziņu ģimenes trimdas gaitas. Es domāju, ka tas bija 1944. gada vēlu rudenī, kad vienā naktī vācu karavīri ienāca mūsu mājās Rīgā un teica, kad mums 24 stundu laikā jābūt uz ostu, jeb viņi visus nošaus. Uz kaŗa beigām vācieši vāca visus darbam derīgos cilvēkus. Sapratām, kad jābrauc prom. Man atļāva paņemt tikai divas mazas koka lellītes un vienu gumijas sunīti. Vecāki...

    Anotācija: Silvija Bērziņa (pr. Martin) stāv pie skujkoka krūma netālu no Minhenes caurbraukšanas nometnes (amerikāņu zonā), pirms došanās uz ASV. Jauna meitene bizēs, tumšā mētelī un ar rokassomu.

  • layout image

    Ausekļa ģimnāzijas audzēkņi un skolotāji

    Attēls - 1946.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Es, Rūda Stūris (dz. Paegle), esmu vidzemniece, dzimusi 1933. gadā Līzuma pagastā, Cēsu apriņķī, vecāku mājā, kur arī pavadīju savu bērnību. Latviju atstājām 1944. gada 23. oktobrī no Ventspils kuģī kopā ar vācu ievainotiem karavīriem uz Dancigu (tagad Gdansk). Dancigā burzmā ievērojām, ka viena dāma nes uz muguras piena kannu un dēliņš sēdēja uz kannas. Kundzei blakus pavecs vīrs. Lai tiktu ātrāk uz priekšu...

    Anotācija: Ausekļa ģimnāzijas audzēkņi un skolotāji Hohfeldes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā). Liela cilvēku grupa vairākās rindās mūra ēkas logu priekšā. Labajā pusē uz sienas ir skaitlis "31".

  • layout image

    Pamatskolas 3. klase ar audzinātāju

    Attēls - 1948.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Man bija tikai 3 gadi, kad mēs uzsākām Bērziņu ģimenes trimdas gaitas. Es domāju, ka tas bija 1944. gada vēlu rudenī, kad vienā naktī vācu karavīri ienāca mūsu mājās Rīgā un teica, kad mums 24 stundu laikā jābūt uz ostu, jeb viņi visus nošaus. Uz kaŗa beigām vācieši vāca visus darbam derīgos cilvēkus. Sapratām, kad jābrauc prom. Man atļāva paņemt tikai divas mazas koka lellītes un vienu gumijas sunīti. Vecāki...

    Anotācija: Pamatskolas 3. klases skolēni ar klases audzinātāju pie skolas vienstāvu koka barakas Veidenes nometnē (amerikāņu zonā). Bērni trīs rindās stāv uz kāpnēm barakas priekšā; skolotāja stāv trešās rindas vidū. Aizmugurē ir redzama barakas ieeja un divi logi; fonā aiz barakas ir mežs. Pirmajā rindā, otrā no kreisās: Milda Melderis. Otrajā rindā, no kreisās: otrā Silvija Bērziņa (pr. Martin), piektā Ināra Gulbis un sestā Silvija Grauziņa.

  • layout image

    Metāla zvans

    Attēls - 1945.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Uldis Siliņš, dzimis 1930. g. 26. janvārī, Rīgā, aktieris, dramaturgs, kultūrvēsturnieks, žurnālists, TZO virsnieks, sācis bēgļa gaitas 1944. g., krievu frontei tuvojoties Carnikavai. Pēc pāris mēnešu uzturēšanās Gudeniekos kopā ar ģimeni devies uz Liepāju un no turienes ar kuģi uz Dancigu, tālāk uz Gotenhafenu, Parchimu un Voosmeru Pomerānijā. Kara beigās racis tranšejas Štetinas piefrontē. Pēc kaŗa beigām...

    Anotācija: Metāla zvans Altgarges nometnē (angļu zonā). Zvans ir nostiprināts uz koka staba. Fonā ir mežs.

  • layout image

    Bērnu svētku koris

    Attēls - 1946.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Es, Rūda Stūris (dz. Paegle), esmu vidzemniece, dzimusi 1933. gadā Līzuma pagastā, Cēsu apriņķī, vecāku mājā, kur arī pavadīju savu bērnību. Latviju atstājām 1944. gada 23. oktobrī no Ventspils kuģī kopā ar vācu ievainotiem karavīriem uz Dancigu (tagad Gdansk). Dancigā burzmā ievērojām, ka viena dāma nes uz muguras piena kannu un dēliņš sēdēja uz kannas. Kundzei blakus pavecs vīrs. Lai tiktu ātrāk uz priekšu...

    Anotācija: Bērnu svētku koris Hohfeldes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā). Bērnu grupa formastērpos un tautastērpos. Aizmugurē stāv citi cilvēki. Fonā labajā pusē ir nometnes mūra ēka.

  • layout image

    Laukums un vienstāvu barakas

    Attēls - 1948.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Rozes ģimene (Ernests un Lūcija, un viņu bērni Uldis, Māris un leva) uzsāka bēgļu gaitas 1944. g. jūlijā pēc Padomju uzbrukuma Jelgavai, kur Ernests strādāja kā profesors Mežkopības fakultātē, Lauksaimniecības Akadēmijā. Ģimene ceļoja ar kājām, pa daļai Padomju armijas aizmugurē, un sekoja meža takām, kas bija pazīstamas Ernestam. Viņi sasniedza tēva lauku mājas Pakuļos, Zentenes pagastā, Kurzemē. Šeit ģimene...

    Anotācija: Laukums un vienstāvu barakas Junkersa nometnē Kaselē (amerikāņu zonā) 1948. gada vasarā. Laukuma vidū ir masts ar plīvojošu karogu galā. Pa laukumu pastaigājas vairāki cilvēki. Labajā apakšējā stūrī ir redzams nometnes peldbaseins. Fonā ir mežs. Foto autors: Uldis Roze. Par šo gadījumu Uldis Roze stāsta: "Priekšplānā ir nometnes centrālais laukums, kur notika daudz kopējie pasākumi. Sporta sacensības, skautu nometne, Līgo vakars, utt. Mēs dzīvojām vienā no 23 vienstāvu barakām. Baraka pa labi...

  • layout image

    Silva Pankare ar melnu trusi

    Attēls - 1948.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Silva B. Zariņa (dz. Pankare). Es (9) ar savu mammu Austru un trīs gadu veco māsu Astrīdu izbraucām ar kuģi no Rīgas 1944. gada oktobra sākumā, īsi pirms Rīgas okupēšanas. Mans tēvs bija leģionā un krita 1945. gada februārī Pommerānijā. Pēc īsas kaušanās ar blaktīm Frankfurtes (pie Oderas) bēgļu nometnē jau 1944. gada beigās mēs nonācām Bernsenes nometnē. Līdz kaŗa beigām mātei bija jāstrādā Vācijas kaŗa...

    Anotācija: Silva Pankare (pr. Zariņa) ar melnu trusi rokās Špakenbergā pie Gēsthahtas (angļu zonā). Jauniete tumšās drēbēs, bet gaišu lenti matos ir atbalstījusies pret gaišu koka sienu.

  • layout image

    Ādas izstrādājumi ādas darbu izstādē

    Attēls - 1948.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Mūsu ģimene dzīvoja Hochfeldas nometnē Augsburgā no 1945. gada oktobra līdz 1949. gada jūniijam. Mēs dzīvojām otrā stāvā četru istabu dzīvoklī. Kara laikā dzīvokļi bija lietoti priekš darbniekiem un viņu ģimenēm no "Messerschmit" lidmašīnu fabrikas. Dzīvoklī kopā dzīvoja desmit cilvēki – Ronimois kungs ar savu sievu, Didriķis Ohaks, Lidija Ohaks, trīs dēli Uldis Ohaks, Dainis Ohaks un Miervaldis Ohaks, Didriķa...

    Anotācija: Ādas izstrādājumi ādas darbu izstādē Hohfeldes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā). Uz galda ir dažādi ādas priekšmeti, tostarp maki, portfeļi un mazas kastes.

    Rezultātu grupa

    2  Visi rezultāti
  • layout image

    Meiteņu vingrošanas klase

    Attēls - 1948-05-01.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Silva B. Zariņa (dz. Pankare). Es (9) ar savu mammu Austru un trīs gadu veco māsu Astrīdu izbraucām ar kuģi no Rīgas 1944. gada oktobra sākumā, īsi pirms Rīgas okupēšanas. Mans tēvs bija leģionā un krita 1945. gada februārī Pommerānijā. Pēc īsas kaušanās ar blaktīm Frankfurtes (pie Oderas) bēgļu nometnē jau 1944. gada beigās mēs nonācām Bernsenes nometnē. Līdz kaŗa beigām mātei bija jāstrādā Vācijas kaŗa...

    Anotācija: Meiteņu vingrošanas klases skolotāja ar skolniecēm Špakenbergas nometnē pie Gēsthahtas (angļu zonā). Astoņpadsmit jaunietes divās rindās sporta laukumā; pirmā rinda tup uz ceļiem. Aizmugurē ir gaišs stabs. Pirmās rindas vidū ir redzama Brigita Ūdre. Aizmugurē, otrā no kreisās puses: Silva Pankare (pr. Zariņa).

No 200 lapām

Rezultātu skaits lapā: