Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk

Piekļūstamība

Klausies

Ieslēgt teksta izrunātāju

Fonta izmērs

Kontrasts

Izvēlne

Kārtot pēc
atbilstības
Papildu meklējums
Virstips
Piekļuves tiesības
Tips
Autors

Rādīt visus

Paslēpt

(32)
Oriģināla glabātājs

Rādīt vairāk

Rādīt mazāk

Izdevējs

Rādīt vairāk

Rādīt mazāk

Valoda
Fiziskais datu nesējs

Latvieši pasaulē - muzeja un pētniecības centra krājums

 6645 objekti

 

Latviešu kopienas ārpus Latvijas pastāv jau gandrīz 200 gadu, joprojām saglabādamas latvisku dzīvesveidu un kultūru. Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” apkopo liecības, priekšmetus, fotogrāfijas un stāstus par latviešu izceļošanu no Latvijas un dzīvi diasporā - www.lapamuzejs.lv. Šī kolekcija ietver liecības par dziesmu svētkiem ārpus Latvijas, Brazīlijas latviešu dzīvi, latviešu dalību politiskajās demonstrācijās par Latvijas neatkarības atgūšanu, kā arī par latviešu bēgļu dzīvi DP nometnēs pēc Otrā pasaules kara.

Atrasti 6645 rezultāti (0.54 sekundes)

Pieteikties, lai saglabātu meklējumu

Kārtot pēc
  • layout image

    Raunas 81. skautu vienības ierinda

    Attēls - 1946.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ardievu, dzimtene, 1944. gada septembrī Sarkanā armija jau bija ieņēmusi Jelgavu, un kaŗa vētras plosījās pa Vidzemi, kur 19. latviešu divīzija asiņainās cīņās atvairīja ienaidnieku. Cīņās Krievijā pie Latvijas robežas 15. latviešu divīzija cieta smagus zaudējumus. Divīzijas atlikušais sastāvs, ieskaitot mūsu tēvu Jāni Cubīnu, leģiona virsnieku, ar jauniesauktajiem tika pārcelti uz Vāciju apmācībās. Māte Anna,...

    Anotācija: Raunas 81. skautu vienības ierinda formastērpos Hohfeldes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā). Jaunieši stāv divās rindās, ar vadītāju priekšā. Fonā ir ēka. Ierindas priekšā stāv Pēteris Vīlips (Lielupes skautu novada priekšnieks vadītājs). Pirmajā rindā, no kreisās: Kristaps Freimanis (kreisās vienības priekšnieks vadītājs) un Uldis Kalniņš (vadītājs). Grupā ir redzami sekojoši skautu kopi: Baložu kops (kopnieks A. Ronis), Ērgļu kops (kopnieks I. Pecholcs), Lapsu kops (kopnieks M. Cubīns) un...

  • layout image

    Tērvetes 52. skautu vienība un vadītāji

    Attēls - 1946-04-23.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Biju 12 gadu vecs, kad 1944. gada 28. septembrī kopā ar vecākiem Jāni un Zoju un māsu Irēni pametu mūsu vasaras mājas "Rožkalnus” skaistā Gaujas lejā netālu no Siguldas. Bija pēdējais laiks, jo varējām jau dzirdēt tuvojošās frontes trokšņus. Vācu karaspēks atkāpās par visiem galveniem lielceļiem, tamdēļ bēgļu kolonnas uz Rīgu novirzīja uz smilšainiem sānceļiem gar Gauju. Pazīdami apvidu, triju dienu laikā mēs...

    Anotācija: Tērvetes 52. skautu vienība un vadītāji ir pulcējušies Latvijas karoga laukumā, Ausmas nometnes centrā Kleinkecā (amerikāņu zonā). Grupā ir tikai daļa no vienības. Skauti formastērpos trīs rindās; priekšējā rinda sēž uz zemes. Kreisajā pusē, aizmugurē, ir citi skauti un gaidas. Labajā pusē, aiz skautiem, karoga masta pakājē ir redzams nometnes ģerbonis ar trim zvaigznēm. Fonā ir vairākas vienstāvu mūra barakas. Pirmajā rindā, no kreisās: Oļģerts Gunārs Orleāns, Gunārs Muravskis, Ivars Liepiņš...

  • layout image

    Skolēni, skolotāji un nometnes vadība laukumā

    Attēls - 1946.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Biju 12 gadu vecs, kad 1944. gada 28. septembrī kopā ar vecākiem Jāni un Zoju un māsu Irēni pametu mūsu vasaras mājas "Rožkalnus” skaistā Gaujas lejā netālu no Siguldas. Bija pēdējais laiks, jo varējām jau dzirdēt tuvojošās frontes trokšņus. Vācu karaspēks atkāpās par visiem galveniem lielceļiem, tamdēļ bēgļu kolonnas uz Rīgu novirzīja uz smilšainiem sānceļiem gar Gauju. Pazīdami apvidu, triju dienu laikā mēs...

    Anotācija: Tērvete 42. gaidu un Tērvetes 52. skautu vienību dalībnieki, visu skolu skolēni, skolotāji un nometnes pārstāvji pulcējušies Latvijas karoga laukumā, Ausmas nometnes centrā Kleinkecā (amerikāņu zonā), 1946. gada pavasarī. Priekšplānā uz zemes sēž mazskauti un guntiņas, pārējie pusaplī stāv kājās. Skauti un gaidas ir formastērpos. Labajā pusē, blakus pēdējām guntiņām, ir redzams nometnes ģerbonis ar trim zvaigznēm; ģerbonis atradās karoga masta pakājē. Fonā ir vienstāvu mūra ēka. Pirmais no...

  • layout image

    Tērvetes 42. gaidu vienība Sv. Jura dienas karoga pacelšanas svinībās

    Attēls - 1946-04-23.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Biju 12 gadu vecs, kad 1944. gada 28. septembrī kopā ar vecākiem Jāni un Zoju un māsu Irēni pametu mūsu vasaras mājas "Rožkalnus” skaistā Gaujas lejā netālu no Siguldas. Bija pēdējais laiks, jo varējām jau dzirdēt tuvojošās frontes trokšņus. Vācu karaspēks atkāpās par visiem galveniem lielceļiem, tamdēļ bēgļu kolonnas uz Rīgu novirzīja uz smilšainiem sānceļiem gar Gauju. Pazīdami apvidu, triju dienu laikā mēs...

    Anotācija: Tērvete 42. gaidu vienība ir pulcējusies Sv. Jura dienas karoga pacelšanas svinībām Ausmas nometnes centrā Kleinkecā (amerikāņu zonā), Latvijas karoga laukumā. Gaidas gaišos formastērpos stāv ierindā. Fonā ir divas gaišas vienstāvu mūra barakas. No kreisās: Milda Cerbule (gaidu vadītāja), Austra Antone, Ilga Soste, Ērika Brasle, Marga Rozite, Venta Soduma, Aina Inara Buša (pr. Hausmane), Brigita Lauva, Aina Balode, Liāna ?, nezināms, Aina Krūmiņa, Ārija Plaude, Valtrauta Balode, Lidija...

  • layout image

    Ausekļa ģimnāzijas trešā reālā un humanitārā klase

    Attēls - 1948.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ardievu, dzimtene, 1944. gada septembrī Sarkanā armija jau bija ieņēmusi Jelgavu, un kaŗa vētras plosījās pa Vidzemi, kur 19. latviešu divīzija asiņainās cīņās atvairīja ienaidnieku. Cīņās Krievijā pie Latvijas robežas 15. latviešu divīzija cieta smagus zaudējumus. Divīzijas atlikušais sastāvs, ieskaitot mūsu tēvu Jāni Cubīnu, leģiona virsnieku, ar jauniesauktajiem tika pārcelti uz Vāciju apmācībās. Māte Anna,...

    Anotācija: Trešā reālā un humanitārā klase Ausekļa ģimnāzijā Hohfeldes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā) 1948. gada pavasarī. Daļa jauniešu sēž uz nelielas nogāzes, citi aizmugurē stāv kājās. Priekšplānā ir redzami divi mūra žoga stabi; fonā ir mūra ēka ar atvērtu logu kreisajā pusē. Priekšā, no kreisās: Valda Bračiņa (kreisajā pusē), Doda Ingelēvičs (labajā pusē) un Ēriks Doškins (labajā pusē). Otrajā rindā, no kreisās: Rainis Krīgens (kreisajā pusē), Marģers Cubīns (labajā pusē) un Romis Cedriņš...

  • layout image

    Latvijas karoga pacelšana Sv. Jura dienas karoga pacelšanas svinībās

    Attēls - 1946-04-23.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Biju 12 gadu vecs, kad 1944. gada 28. septembrī kopā ar vecākiem Jāni un Zoju un māsu Irēni pametu mūsu vasaras mājas "Rožkalnus” skaistā Gaujas lejā netālu no Siguldas. Bija pēdējais laiks, jo varējām jau dzirdēt tuvojošās frontes trokšņus. Vācu karaspēks atkāpās par visiem galveniem lielceļiem, tamdēļ bēgļu kolonnas uz Rīgu novirzīja uz smilšainiem sānceļiem gar Gauju. Pazīdami apvidu, triju dienu laikā mēs...

    Anotācija: Tērvetes 42. gaidu un Tērvetes 52. skautu vienības ir pulcējušās Sv. Jura dienas karoga pacelšanas svinībām Ausmas nometnes centrā Kleinkecā (amerikāņu zonā), Latvijas karoga laukumā. Priekšā mazs skauts tur Latvijas karogu masta pakājē, uz kura ir nometnes ģerbonis ar trim zvaigznēm; zēnam blakus atstatus stāv gaida un cits skauts. Aizmugurē stāv guntiņas un mazskauti ierindā. Fonā ir gaišas vienstāvu mūra ēkas. Priekšā, pie masta stāv, no kreisās: Zigrīda Caka, Oļģerts Gunārs Orleāns un Ivars...

  • layout image

    Ausmas nometnes vadība un iemītnieki pie jaunā karoga masta

    Attēls - 1946.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Biju 12 gadu vecs, kad 1944. gada 28. septembrī kopā ar vecākiem Jāni un Zoju un māsu Irēni pametu mūsu vasaras mājas "Rožkalnus” skaistā Gaujas lejā netālu no Siguldas. Bija pēdējais laiks, jo varējām jau dzirdēt tuvojošās frontes trokšņus. Vācu karaspēks atkāpās par visiem galveniem lielceļiem, tamdēļ bēgļu kolonnas uz Rīgu novirzīja uz smilšainiem sānceļiem gar Gauju. Pazīdami apvidu, triju dienu laikā mēs...

    Anotācija: Ausmas nometnes vadība un iemītnieki pulcējas pie jaunā karoga masta Kleinkecā (amerikāņu zonā) ap 1946. gadu. Ir redzamas organizācijas "United Nations Relief and Rehabilitation Administration" (UNRRA) nometnes vadība un nometnes latviešu administrācija. Vairāki cilvēki ir formastērpos. Fonā ir laukums un vienstāvu mūra ēkas. No kreisās:, otrais nezināms (no Lielbritānijas), trešais ? Brown un ceturtā nezināms (no ASV).

  • layout image

    Humanitārās klases skolnieces stāv uz trepēm

    Attēls - 1947.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ardievu, dzimtene, 1944. gada septembrī Sarkanā armija jau bija ieņēmusi Jelgavu, un kaŗa vētras plosījās pa Vidzemi, kur 19. latviešu divīzija asiņainās cīņās atvairīja ienaidnieku. Cīņās Krievijā pie Latvijas robežas 15. latviešu divīzija cieta smagus zaudējumus. Divīzijas atlikušais sastāvs, ieskaitot mūsu tēvu Jāni Cubīnu, leģiona virsnieku, ar jauniesauktajiem tika pārcelti uz Vāciju apmācībās. Māte Anna,...

    Anotācija: Humanitārās klases skolnieces no Ausekļa ģimnāzijas Hohfeldes nometnē (amerikāņu zonā) 1947. gada pavasarī stāv uz trepēm pie nometnes Baltijas kluba. Klubā galvenokārt notika mazāki sarīkojumi, sanāksmes un kora mēģinājumi. Jaunietes stāv rindā viena aiz otras uz šaurām kāpnēm ar metāla margām; fonā ir redzama ēka. No augšas: Magdalēna Rozentāle (klases audzinātāja), Verēna Stelpe, Inta Cubīna, Balva Inka, Elga Arāja, Aija Liepa, Irēne Lūke, Zigrīda Duņēna, Austra Skādule, Inese Caune, Valda...

  • layout image

    Nometnes vārtu kolonnas

    Attēls - 1945.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Biju 12 gadu vecs, kad 1944. gada 28. septembrī kopā ar vecākiem Jāni un Zoju un māsu Irēni pametu mūsu vasaras mājas "Rožkalnus” skaistā Gaujas lejā netālu no Siguldas. Bija pēdējais laiks, jo varējām jau dzirdēt tuvojošās frontes trokšņus. Vācu karaspēks atkāpās par visiem galveniem lielceļiem, tamdēļ bēgļu kolonnas uz Rīgu novirzīja uz smilšainiem sānceļiem gar Gauju. Pazīdami apvidu, triju dienu laikā mēs...

    Anotācija: Nometnes vārtu kolonnas Ausmas nometnē Kleinkecā (amerikāņu zonā) 1945. gada rudenī. Aiz kolonnām ir nometnes iela ar vienstāvu mūra ēkām. Skats no austrumu puses. Labajā pusē, kolonnas galā, ir visu triju Baltijas valstu mazie ģerboņi, bet kreisās kolonnas galā – Latvijas, Igaunijas un Lietuvas karogi. Uz ielas ir redzami daži cilvēki un divas automašīnas.

  • layout image

    Karoga masta pamatdaļa ar redzamu Latvijas ģerboni

    Attēls - 1945-08-01.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ardievu, dzimtene, 1944. gada septembrī Sarkanā armija jau bija ieņēmusi Jelgavu, un kaŗa vētras plosījās pa Vidzemi, kur 19. latviešu divīzija asiņainās cīņās atvairīja ienaidnieku. Cīņās Krievijā pie Latvijas robežas 15. latviešu divīzija cieta smagus zaudējumus. Divīzijas atlikušais sastāvs, ieskaitot mūsu tēvu Jāni Cubīnu, leģiona virsnieku, ar jauniesauktajiem tika pārcelti uz Vāciju apmācībās. Māte Anna,...

    Anotācija: Karoga masta pamatdaļa ar redzamu Latvijas ģerboni Hohfeldes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā). Masta pamatdaļu būvēja latviešu inženieru un mākslinieku vadībā; tā bija veidota trīs daļās – no krāsainiem akmentiņiem tika veidots Latvijas ģerbonis, karavīru saulīte un auseklis.

  • layout image

    Skauti un roveri.

    Attēls - 1949.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ojārs Štāks pabeidza Liepājas ģimnāziju 1943. gadā un kopā ar citiem savas klases biedriem nonāca Vācijas darba dienestā "Reichs Arbeit Dienst”, un tika aizsūtīts uz okupēto Poliju un vēlāk uz instruktoru skolu Lauenburgā, Vācijā. Vecāki Arvīds un Alma palika Latvijā. Vecāku bēgļu gaitām sākoties, Ojāra sakari ar vecākiem pārtrūka. Pēc instruktoru skolas beigšanas Ojārs nonāca Pomerānijas apgabalā (tagad...

    Anotācija: Liepājas 62. skautu vienības skauti un roveri Haunštetenes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā) 1949. gada rudenī. Jaunieši formastērpos stāv uz ielas, viens otram aizlikuši rokas aiz muguras. Fonā abpus ielai ir redzamas vienstāvu koka barakas; pašā ielas galā augstu plīvo vairāki karogi, arī Latvijas karogs. Otrais no kreisās: Guntis Šrāders.

  • layout image

    Jaunieši ar mācītāju kristīgajā sabraukumā

    Attēls - 1949.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Savas bēgļu gaitas sāku 1944. gada 27. jūnijā, kad atstājām Jaunjelgavu un pārbraucām uz Vidzemi. Bēgšana tālāk sākās pēc 18. septembra, kad Jaunjelgavu ieņem krievu karaspēks. Braucot kopā ar saimnieku no Sērenes pagasta, nonācām Kurzemē pie Durbes ezera. Liepājā iebraucām decembŗa sākumā un izcietām daudzus krievu uzlidojumus un bumbošanu. No Liepājas izbraucām Ziemassvētku vakarā un Gotenehafenā iebraucām...

    Anotācija: Jaunieši un mācītājs no Emdenes nometnes (angļu zonā) piedalās kristīgo jauniešu sabraukumā Imbshausenes pilī 1949. gada vasarā. Liela cilvēku grupa stāv vairākās rindās uz ēkas kāpnēm. Priekšā, labajā pusē, ir redzams Pēteris Nesaule (mācītājs).

    Rezultātu grupa

    2  Visi rezultāti
  • layout image

    Liepājas 62. skautu vienības skauti pirms godasardzes

    Attēls - 1949.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ojārs Štāks pabeidza Liepājas ģimnāziju 1943. gadā un kopā ar citiem savas klases biedriem nonāca Vācijas darba dienestā "Reichs Arbeit Dienst”, un tika aizsūtīts uz okupēto Poliju un vēlāk uz instruktoru skolu Lauenburgā, Vācijā. Vecāki Arvīds un Alma palika Latvijā. Vecāku bēgļu gaitām sākoties, Ojāra sakari ar vecākiem pārtrūka. Pēc instruktoru skolas beigšanas Ojārs nonāca Pomerānijas apgabalā (tagad...

    Anotācija: Liepājas 62. skautu vienība ir gatava savam godasardzes uzdevumam Haunštetenes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā) Latvijas Republikas sūtņa Lielbritānijā Kārļa Zariņa vizītes laikā 1949. gada rudenī. Skauti formastērpos stāv kolonnā, rindās pa divi. Priekšā stāv divi kopnieki ar mazām karognūjām rokās. Fonā, kreisajā pusē aiz dzīvžoga, gar mūra ēkām pastaigājas cilvēki. Priekšplānā, no kreisās: Herberts Andersons un Arnis Šrāders.

  • layout image

    Koristi pie ēkas

    Attēls - 1949.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ojārs Štāks pabeidza Liepājas ģimnāziju 1943. gadā un kopā ar citiem savas klases biedriem nonāca Vācijas darba dienestā "Reichs Arbeit Dienst”, un tika aizsūtīts uz okupēto Poliju un vēlāk uz instruktoru skolu Lauenburgā, Vācijā. Vecāki Arvīds un Alma palika Latvijā. Vecāku bēgļu gaitām sākoties, Ojāra sakari ar vecākiem pārtrūka. Pēc instruktoru skolas beigšanas Ojārs nonāca Pomerānijas apgabalā (tagad...

    Anotācija: Haunštetenes nometnes Augsburgā (amerikāņu zonā) koris sagaida Latvijas Republikas sūtni Lielbritānijā Kārli Zariņu viņa vizītes laikā 1949. gada rudenī. Koristi vairākās rindās stāv pie mūra ēkas loga. Priekšā stāv sievietes tautastērpos, aizmugurē stāv vīrieši uzvalkos. Uz loga palodzes ir vairāki puķu podi.

  • layout image

    Četri cilvēki rindā

    Attēls - 1949.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ojārs Štāks pabeidza Liepājas ģimnāziju 1943. gadā un kopā ar citiem savas klases biedriem nonāca Vācijas darba dienestā "Reichs Arbeit Dienst”, un tika aizsūtīts uz okupēto Poliju un vēlāk uz instruktoru skolu Lauenburgā, Vācijā. Vecāki Arvīds un Alma palika Latvijā. Vecāku bēgļu gaitām sākoties, Ojāra sakari ar vecākiem pārtrūka. Pēc instruktoru skolas beigšanas Ojārs nonāca Pomerānijas apgabalā (tagad...

    Anotācija: Četri cilvēki stāv viens otram blakus Haunštetenes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā) Latvijas Republikas sūtņa Lielbritānijā Kārļa Zariņa vizītes laikā 1949. gada rudenī. Trīs vīrieši uzvalkos un viena sieviete. Viens vīrietis tur rokās ziedus, cits tur sev priekšā cepuri. Aizmugurē stāv skatītāji. Fonā ir mūra ēkas.

  • layout image

    Dekorēti vārti

    Attēls - 1949.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ojārs Štāks pabeidza Liepājas ģimnāziju 1943. gadā un kopā ar citiem savas klases biedriem nonāca Vācijas darba dienestā "Reichs Arbeit Dienst”, un tika aizsūtīts uz okupēto Poliju un vēlāk uz instruktoru skolu Lauenburgā, Vācijā. Vecāki Arvīds un Alma palika Latvijā. Vecāku bēgļu gaitām sākoties, Ojāra sakari ar vecākiem pārtrūka. Pēc instruktoru skolas beigšanas Ojārs nonāca Pomerānijas apgabalā (tagad...

    Anotācija: Dekorēti vārti uz ielas Haunštetenes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā) Latvijas Republikas sūtņa Lielbritānijā Kārļa Zariņa vizītes laikā 1949. gada rudenī. Uz lieliem mūra vārtiem, dekorētiem ar zaru vītnēm, ir vārds "SVEICINĀTI". Uz vārtiem ir arī trīs Latvijas karogi. Pie vārtiem uz ielas ir pulcējusies cilvēku grupa. Abpus ielai ir divstāvu mūra ēku rindas. Kreisajā pusē, pie ēkas, gara masta galā plīvo Latvijas karogs.

    Rezultātu grupa

    2  Visi rezultāti
  • layout image

    Liepājas 62. skautu vienība iekārto pavardu

    Attēls - 1948.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ojārs Štāks pabeidza Liepājas ģimnāziju 1943. gadā un kopā ar citiem savas klases biedriem nonāca Vācijas darba dienestā "Reichs Arbeit Dienst”, un tika aizsūtīts uz okupēto Poliju un vēlāk uz instruktoru skolu Lauenburgā, Vācijā. Vecāki Arvīds un Alma palika Latvijā. Vecāku bēgļu gaitām sākoties, Ojāra sakari ar vecākiem pārtrūka. Pēc instruktoru skolas beigšanas Ojārs nonāca Pomerānijas apgabalā (tagad...

    Anotācija: Liepājas 62. skautu vienība no Haunštetenes nometnes Augsburgā (amerikāņu zonā) iekārto pavardu savā skautu nometnē meža malā 1948. gada vasarā. Redzami divi zēni formastērpos; viens nāk ārā no meža. Priekšā, labajā pusē, ir zaru trijkājis un katls.

  • layout image

    Iela ar ēkām

    Attēls - 1949.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ojārs Štāks pabeidza Liepājas ģimnāziju 1943. gadā un kopā ar citiem savas klases biedriem nonāca Vācijas darba dienestā "Reichs Arbeit Dienst”, un tika aizsūtīts uz okupēto Poliju un vēlāk uz instruktoru skolu Lauenburgā, Vācijā. Vecāki Arvīds un Alma palika Latvijā. Vecāku bēgļu gaitām sākoties, Ojāra sakari ar vecākiem pārtrūka. Pēc instruktoru skolas beigšanas Ojārs nonāca Pomerānijas apgabalā (tagad...

    Anotācija: Iela ar ēkām Vildflekenas nometnē (amerikāņu zonā). Uz ielas pastaigājas cilvēki. Ielas labajā pusē ir telefona/ elektrības līnija. Fonā ir kalns.

    Rezultātu grupa

    2  Visi rezultāti
  • layout image

    Cilvēki vilcienā pie atvērtiem logiem

    Attēls - 1949.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ojārs Štāks pabeidza Liepājas ģimnāziju 1943. gadā un kopā ar citiem savas klases biedriem nonāca Vācijas darba dienestā "Reichs Arbeit Dienst”, un tika aizsūtīts uz okupēto Poliju un vēlāk uz instruktoru skolu Lauenburgā, Vācijā. Vecāki Arvīds un Alma palika Latvijā. Vecāku bēgļu gaitām sākoties, Ojāra sakari ar vecākiem pārtrūka. Pēc instruktoru skolas beigšanas Ojārs nonāca Pomerānijas apgabalā (tagad...

    Anotācija: Cilvēki vilcienā pie atvērtiem logiem Vildflekenā (amerikāņu zonā), dodoties uz nākamo izceļošanas nometni – Gronu pie Brēmerhāfenes. Priekšplānā pie vilciena stāv trīs jauni vīrieši. Kreisajā pusē, uz vilciena, ir cipars "252". Pie vidējā vilciena loga stāv sieviete punktotā kleitā ar gaišu izceļošanas zīmi. Pie vidējā vilciena loga, no kreisās: Alma Štāks (punktotā kleitā ar gaišu izceļošanas zīmi), Arvīds Štāks, nezināms un Ojārs Štāks.

  • layout image

    Arvīds Štāks skuj bārdu

    Attēls - 1949.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ojārs Štāks pabeidza Liepājas ģimnāziju 1943. gadā un kopā ar citiem savas klases biedriem nonāca Vācijas darba dienestā "Reichs Arbeit Dienst”, un tika aizsūtīts uz okupēto Poliju un vēlāk uz instruktoru skolu Lauenburgā, Vācijā. Vecāki Arvīds un Alma palika Latvijā. Vecāku bēgļu gaitām sākoties, Ojāra sakari ar vecākiem pārtrūka. Pēc instruktoru skolas beigšanas Ojārs nonāca Pomerānijas apgabalā (tagad...

    Anotācija: Arvīds Štāks skuj bārdu Vildflekenas nometnē (amerikāņu zonā). Vīrietis ar skuvekli sēž pie galda, uz kura ir dažādi priekšmeti un dokumenti. Fonā ir atvērts logs. Foto autors: ? Štāks. Par šo gadījumu Ojārs Štāks stāsta: "Amerikāņu Zonas emigrācijas pārbaužu nometnē dzīvošana bija ļoti primitīva. Viss bija kopā tavā mazā istabiņā."

    Rezultātu grupa

    2  Visi rezultāti
  • layout image

    Raunas 81. skautu vienība ugunskura sarīkojumā

    Attēls - 1948-05-09.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ojārs Štāks pabeidza Liepājas ģimnāziju 1943. gadā un kopā ar citiem savas klases biedriem nonāca Vācijas darba dienestā "Reichs Arbeit Dienst”, un tika aizsūtīts uz okupēto Poliju un vēlāk uz instruktoru skolu Lauenburgā, Vācijā. Vecāki Arvīds un Alma palika Latvijā. Vecāku bēgļu gaitām sākoties, Ojāra sakari ar vecākiem pārtrūka. Pēc instruktoru skolas beigšanas Ojārs nonāca Pomerānijas apgabalā (tagad...

    Anotācija: Pirmās pārvietoto personu skautu padomes pārstāvji piedalās ugunskura sarīkojumā Hohfeldes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā) un noskatās Raunas 81. skautu vienības skautu grupas priekšnesumu. Priekšplānā skauti formastērpos stāv rindā ugunskura priekšā, aiz viņiem uz zemes sēž rinda ar skatītājiem. Fonā ir dārzs ar kokiem bez lapām, aiz tā ir vairākas trīsstāvu dzīvojamās ēkas.

  • layout image

    Raunas 81. skautu vienības Lūšu kops mācās semaforu signalizēšanu

    Attēls - 1946-05-15.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ojārs Štāks pabeidza Liepājas ģimnāziju 1943. gadā un kopā ar citiem savas klases biedriem nonāca Vācijas darba dienestā "Reichs Arbeit Dienst”, un tika aizsūtīts uz okupēto Poliju un vēlāk uz instruktoru skolu Lauenburgā, Vācijā. Vecāki Arvīds un Alma palika Latvijā. Vecāku bēgļu gaitām sākoties, Ojāra sakari ar vecākiem pārtrūka. Pēc instruktoru skolas beigšanas Ojārs nonāca Pomerānijas apgabalā (tagad...

    Anotācija: Raunas 81. skautu vienības Lūšu kops mācās semaforu signalizēšanu skautu nodarbībās Hohfeldes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā). Priekšā zēni sēž uz apsnigušas zemes un pēta papīra lapas; aizmugurē stāv divi jaunieši, viens signalizē ar gaišiem karogiem rokās. Uz viena karoga ir tumšs kvadrāts. Fonā, labajā pusē, ir sakrauta, apsnikusi, zema malkas rinda.

  • layout image

    Galvenie nometnes vārti

    Attēls - 1948.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1944. gada oktobrī mēs ar māti atstājām Latviju no Liepājas ar kuģi uz Vāciju. Vācijā ar vilcienu mūs aizveda uz Čehoslovākiju. Bēgļi tika izkaisīti, mēs ar māti nokļuvām Sudetengau apgabala Wunsiedel pilsētiņā, kur māte strādāja "Junghaus" fabrikā. 1945. gadā, kad atkal tuvojās krievi, mukām uz rietumiem, līdz nonācām amerikāņu zonā. Beigās nonācām Hanavas DP nometnē. Dzīvojām 1. ēkā, kas kādreiz bija cietuma...

    Anotācija: Galvenie vārti Hānavas nometnē (amerikāņu zonā). Caur vārtiem dodas jaunu vīriešu grupa. Virs vārtiem ir uzraksts: "UNRRA Team 27". Zemāk teksts ir nesalasāms. Aiz vārtiem pastaigājas cilvēki, ir redzamas vairākas mūra ēkas. Abās pusēs vārtiem aug vairāki augsti koki.

  • layout image

    Ieejas vārti ar sargu būdu

    Attēls - 1948.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Mani vecāki, Alma un Alfrēds Alužāni, uz Vāciju atbrauca 1944. gada oktobrī kopā ar mammas māsu Elzu, viņas vīru Nikolaju Auliciemu un abiem dēliem Aldi und Andri. Es piedzimu 1945. gada februārī un 1947. gada jūlijā māsa Baiba. Līdz 1950. gadam mēs dzīvojām dažādās nometnēs. Celles nometnē 1945 –1946 g., Falingbostelē un Minsterē 1946-1947 g., Volterdingenā 1947-1948 g., Dedelstorfā 1949-1950 g."

    Anotācija: Ieejas vārti ar sargu būdu Volterdingenes nometnē (angļu zonā). Labajā pusē aiz žoga atrodas pārvaldes ēka – vienstāvu koka baraka. Cilvēki pa vārtiem dodas iekšā nometnē.

  • layout image

    Roberts Zuika diriģē kori

    Attēls - 1949.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Noriņu ģimene nonāca Liepājā 1944. gada oktobrī un 25. oktobrī uzkāpa uz neliela armijas kuģa, lai dotos uz Vāciju. Osta bija tumša, bez kāda apgaismojuma, lietus gāza straumēm, un ienaidnieku lidmašīnas lidoja Liepājai pāri. Dažiem bēgļu kuģiem trāpīja bumbas. Situācija bija draudīga, tomēr četri Noriņu ģimenes locekļi uzkāpa uz kuģa: māte Irma Noriņa (dzimusi 1900. g. 26. oktobrī Cēsīs, miruse 1991. gada 3....

    Anotācija: Roberts Zuika diriģē kori Neištatē (Holšteinā, angļu zonā). Liela koristu grupa dzied, sastājusies vairākās rindās. Plaša telpa, redzami divi logi. Priekšā stāv: Roberts Zuika (diriģents).

  • layout image

    Nometnes vārti

    Attēls

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Kara pēdējās dienās (1945. gada februārī) es ar saviem vecākiem ieradāmies Flensburgā, kur, aptuveni rēķinot, bijām ap 20.000 latviešu bēgļu. Tūlīt pēc kara īsā laikā tur radās trīs bēgļu nometnes. Lielākā bija Flensburgas Murvikas nometne, kas atradās apmēram 300 m no jūras, tad Fruelunde, kas atradās apmēram 3 km no Murvikas nometnes, un trešā nometne, kas bija otrā pilsētas malā un kuras vārdu vairs...

    Anotācija: Vārti Mirvikas nometnē Flensburgā (angļu zonā). Virs vārtiem ir uzraksts: "LATVIAN CAMP LATVIEŠU NOMETNE / FLENSBURG MURWIK". Pie vārtiem stāv sieviete. Vārtu labajā pusē ir koka žogs. Aiz vārtiem ir redzamas vienstāvu koka barakas.

    Rezultātu grupa

    4  Visi rezultāti
  • layout image

    Nometnes iela

    Attēls

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Kara pēdējās dienās (1945. gada februārī) es ar saviem vecākiem ieradāmies Flensburgā, kur, aptuveni rēķinot, bijām ap 20.000 latviešu bēgļu. Tūlīt pēc kara īsā laikā tur radās trīs bēgļu nometnes. Lielākā bija Flensburgas Murvikas nometne, kas atradās apmēram 300 m no jūras, tad Fruelunde, kas atradās apmēram 3 km no Murvikas nometnes, un trešā nometne, kas bija otrā pilsētas malā un kuras vārdu vairs...

    Anotācija: Iela Mirvikas nometnē Flensburgā (amerikāņu zonā). Priekšplānā, kreisajā ielas pusē, ir vienstāvu koka ēka. Labajā pusē ielas malā ir krūmi, aiz tām ir redzami māju jumti. Lejpus ielai, tās galā pastaigājas cilvēki; tur ir vēl vairākas vienstāvu ēkas.

    Rezultātu grupa

    2  Visi rezultāti
  • layout image

    Trīs skauti mācās burāšanu

    Attēls - 1947.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Noriņu ģimene nonāca Liepājā 1944. gada oktobrī un 25. oktobrī uzkāpa uz neliela armijas kuģa, lai dotos uz Vāciju. Osta bija tumša, bez kāda apgaismojuma, lietus gāza straumēm, un ienaidnieku lidmašīnas lidoja Liepājai pāri. Dažiem bēgļu kuģiem trāpīja bumbas. Situācija bija draudīga, tomēr četri Noriņu ģimenes locekļi uzkāpa uz kuģa: māte Irma Noriņa (dzimusi 1900. g. 26. oktobrī Cēsīs, miruse 1991. gada 3....

    Anotācija: Trīs skauti no Antverpes nometnes Flensburgā (angļu zonā) mācās zēģelēšanu (burāšanu) ar laivu. Viens skauts rokā tur nūju ar mazu karogu. No kreisās: Edvīns Hincenbergs, nezināms, Mintauts Zvirbulis.

  • layout image

    Divi zēni un meitene pie izpušķotas egles

    Attēls - 1947.

    Anotācija: Divi zēni un maza meitene stāv pie izpušķotas egles Eslingenes nometnē (amerikāņu zonā) 1947. gada Ziemassvētkos. Vienam zēnam rokās ir rotaļlācītis, meitenei lelle. Priekšā, no kreisās: Māris Zemmers (ar lāci), Vija Zemmers (ar lelli). Aizmugurē stāv Juris Kelers. Foto autors: Roberts Zemmers (ārsts). Par šo gadījumu Māris Zemmers stāsta: "No kreisās Māris Zemmers ar lācīti, tad nelaiķe farmaceite Vija "Zizīte" Zemmers ar lelli Ieviņu, kuru mana māte iemainīja pret maisu ar kartupeļiem...

  • layout image

    Maija Noriņa pie mācību grāmatas

    Attēls - 1948.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Noriņu ģimene nonāca Liepājā 1944. gada oktobrī un 25. oktobrī uzkāpa uz neliela armijas kuģa, lai dotos uz Vāciju. Osta bija tumša, bez kāda apgaismojuma, lietus gāza straumēm, un ienaidnieku lidmašīnas lidoja Liepājai pāri. Dažiem bēgļu kuģiem trāpīja bumbas. Situācija bija draudīga, tomēr četri Noriņu ģimenes locekļi uzkāpa uz kuģa: māte Irma Noriņa (dzimusi 1900. g. 26. oktobrī Cēsīs, miruse 1991. gada 3....

    Anotācija: Maija Noriņa (pr. Ikstruma) pie mācību grāmatas Antverpes nometnē Flensburgā (angļu zonā). Jauniete sēž pie galda, uz tā ir grāmata un vāzē koka zari. Fonā ir istabas iekārtojums ar gultu.

  • layout image

    Trīs mazas lelles rokdarbu izstādē

    Attēls - 1947.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1944. gada vasarā man 34 gadu vecumā ar ģimeni bija jāatstāj mājas Bērzaines pagastā, Madonas apriņķī, un jādodas bēgļu gaitās caur Rīgu uz Vāciju. Pēc daudz un dažādām pieturām Vācijā 1945. gada vasarā nonācām Vircburgas Centrālā DP nometnē. Nodzīvojām piecus gadus šai nometnē līdz izceļošanai uz Nebraskas štatu, ASV."

    Anotācija: Trīs mazas lelles rokdarbu izstādē Centrālajā nometnē Vircburgā (amerikāņu zonā). Izstādi veidoja nometnes rokdarbnieču grupa. Lelles stāv uz galda blakus māla krūkai, kurā ir ievietoti zari. Lellēs ir attēlotas sievietes, kas ar žagariem per bērnus.

  • layout image

    Četras draudzenes

    Attēls - 1947-12-01.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Noriņu ģimene nonāca Liepājā 1944. gada oktobrī un 25. oktobrī uzkāpa uz neliela armijas kuģa, lai dotos uz Vāciju. Osta bija tumša, bez kāda apgaismojuma, lietus gāza straumēm, un ienaidnieku lidmašīnas lidoja Liepājai pāri. Dažiem bēgļu kuģiem trāpīja bumbas. Situācija bija draudīga, tomēr četri Noriņu ģimenes locekļi uzkāpa uz kuģa: māte Irma Noriņa (dzimusi 1900. g. 26. oktobrī Cēsīs, miruse 1991. gada 3....

    Anotācija: Četras draudzenes Antverpes nometnē Flensburgā (angļu zonā). Trīs ir ģērbušās tumšā apģērbā, viena – gaišā tērpā. Labajā pusē ir redzami egļu zari. No kreisās: Ausma Rudzīte, Mudīte Lūse, Maija Noriņa (pr. ikstruma), Inese Šulcs.

    Rezultātu grupa

    3  Visi rezultāti
  • layout image

    Jaunās aktrises teātra izrādē "Maija un Paija"

    Attēls - 1948-11-10.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Noriņu ģimene nonāca Liepājā 1944. gada oktobrī un 25. oktobrī uzkāpa uz neliela armijas kuģa, lai dotos uz Vāciju. Osta bija tumša, bez kāda apgaismojuma, lietus gāza straumēm, un ienaidnieku lidmašīnas lidoja Liepājai pāri. Dažiem bēgļu kuģiem trāpīja bumbas. Situācija bija draudīga, tomēr četri Noriņu ģimenes locekļi uzkāpa uz kuģa: māte Irma Noriņa (dzimusi 1900. g. 26. oktobrī Cēsīs, miruse 1991. gada 3....

    Anotācija: Jaunās aktrises Annas Brigaderes pasaku lugā “Maija un Paija”, ko iestudēja Antverpes nometnē Flensburgā (angļu zonā). Jaunietes un meitenes ir ģērbušās gaišās un tumšās, izdekorētās kleitās. Fonā ir izrādes dekorācijas.

  • layout image

    Juris Delle skauta formastērpā

    Attēls - 1949.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Noriņu ģimene nonāca Liepājā 1944. gada oktobrī un 25. oktobrī uzkāpa uz neliela armijas kuģa, lai dotos uz Vāciju. Osta bija tumša, bez kāda apgaismojuma, lietus gāza straumēm, un ienaidnieku lidmašīnas lidoja Liepājai pāri. Dažiem bēgļu kuģiem trāpīja bumbas. Situācija bija draudīga, tomēr četri Noriņu ģimenes locekļi uzkāpa uz kuģa: māte Irma Noriņa (dzimusi 1900. g. 26. oktobrī Cēsīs, miruse 1991. gada 3....

    Anotācija: Juris Delle skauta formastērpā Beireitā (amerikāņu zonā) pirms izceļošanas uz Takomu Vašingtonas štatā, ASV. Fonā krūms.

  • layout image

    Trīs Tērvetes 52. skautu vienības roveri uz klints

    Attēls - 1949.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Biju 12 gadu vecs, kad 1944. gada 28. septembrī kopā ar vecākiem Jāni un Zoju un māsu Irēni pametu mūsu vasaras mājas "Rožkalnus” skaistā Gaujas lejā netālu no Siguldas. Bija pēdējais laiks, jo varējām jau dzirdēt tuvojošās frontes trokšņus. Vācu karaspēks atkāpās par visiem galveniem lielceļiem, tamdēļ bēgļu kolonnas uz Rīgu novirzīja uz smilšainiem sānceļiem gar Gauju. Pazīdami apvidu, triju dienu laikā mēs...

    Anotācija: Trīs Tērvetes 52. skautu vienības roveri no Ausmas nometnes Kleinkecā (amerikāņu zonā) uz klints 1949. gada vasarā. Jaunekļi ir ģērbušies skautu formastērpos. Priekšplānā ir mežs; fonā ir skats uz zemāk esošu lauku un divstāvu mūra ēkām. No kreisās: Jānis Bruzītis, Ivars Liepiņš un Olģerts G. Orleāns. Par šo gadījumu Oļģerts Gunārs Orleāns stāsta: "Siltās vasaras dienās Tērvetes 52. skautu vienības roveru dzimts locekļi siro pa skaisto nometnes apkārtni."

  • layout image

    Vidusskolnieces uz ēkas kāpnēm

    Attēls - 1949.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Noriņu ģimene nonāca Liepājā 1944. gada oktobrī un 25. oktobrī uzkāpa uz neliela armijas kuģa, lai dotos uz Vāciju. Osta bija tumša, bez kāda apgaismojuma, lietus gāza straumēm, un ienaidnieku lidmašīnas lidoja Liepājai pāri. Dažiem bēgļu kuģiem trāpīja bumbas. Situācija bija draudīga, tomēr četri Noriņu ģimenes locekļi uzkāpa uz kuģa: māte Irma Noriņa (dzimusi 1900. g. 26. oktobrī Cēsīs, miruse 1991. gada 3....

    Anotācija: Astoņas Neištates vidusskolas (Holšteinā, angļu zonā) audzēknes uz mūra ēkas kāpnēm. Aizmugurē ir ēkas ieeja.

  • layout image

    Raunas 81. skautu vienības roveri kaitina suni

    Attēls - 1947.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ardievu, dzimtene, 1944. gada septembrī Sarkanā armija jau bija ieņēmusi Jelgavu, un kaŗa vētras plosījās pa Vidzemi, kur 19. latviešu divīzija asiņainās cīņās atvairīja ienaidnieku. Cīņās Krievijā pie Latvijas robežas 15. latviešu divīzija cieta smagus zaudējumus. Divīzijas atlikušais sastāvs, ieskaitot mūsu tēvu Jāni Cubīnu, leģiona virsnieku, ar jauniesauktajiem tika pārcelti uz Vāciju apmācībās. Māte Anna,...

    Anotācija: Raunas 81. skautu vienības roveri, jeb "dzīvnieku draugi” no Hohfeldes nometnes Augsburgā (amerikāņu zonā) kaitina vadītāja Emīļa Elstiņa suni. Trīs jauni puiši ar mantām zobos četrrāpus stāv zālē; viņiem blakus, labajā pusē, stāv citi smaidoši roveri. Visi jaunie vīrieši ir ģērbušies skautu formastērpos. Priekšplānā tumšs suns, fonā ir bezlapu koku rinda, aiz kuras ir plašs lauks ar mežu otrā pusē. No kreisās: pirmais Ivars Antēns, otrais Ilgvars Veidemanis, trešais Ritvars Āsbergs, ceturtais...

  • layout image

    Ivars Liepiņš uz ceļa

    Attēls - 1949.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Biju 12 gadu vecs, kad 1944. gada 28. septembrī kopā ar vecākiem Jāni un Zoju un māsu Irēni pametu mūsu vasaras mājas "Rožkalnus” skaistā Gaujas lejā netālu no Siguldas. Bija pēdējais laiks, jo varējām jau dzirdēt tuvojošās frontes trokšņus. Vācu karaspēks atkāpās par visiem galveniem lielceļiem, tamdēļ bēgļu kolonnas uz Rīgu novirzīja uz smilšainiem sānceļiem gar Gauju. Pazīdami apvidu, triju dienu laikā mēs...

    Anotācija: Ivars Liepiņš no Ausmas nometnes Kleinkecā (amerikāņu zonā) stāv uz ceļa roveru sirojuma laikā 1949. gada vasarā. Jauneklis skautu formastērpā ar mugursomu plecos, atbalstījies pret koka nūju. Fonā ir mežs. Par šo gadījumu Oļģerts Gunārs Orleāns stāsta: "Vēlīnās vasaras dienās Tērvetes 52. skautu vienības roveru dzimts locekļi siro pa pie-Alpu kalniem kādus 15-20 km no nometnes."

  • layout image

    Vidusskolēni laivā

    Attēls - 1949.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Noriņu ģimene nonāca Liepājā 1944. gada oktobrī un 25. oktobrī uzkāpa uz neliela armijas kuģa, lai dotos uz Vāciju. Osta bija tumša, bez kāda apgaismojuma, lietus gāza straumēm, un ienaidnieku lidmašīnas lidoja Liepājai pāri. Dažiem bēgļu kuģiem trāpīja bumbas. Situācija bija draudīga, tomēr četri Noriņu ģimenes locekļi uzkāpa uz kuģa: māte Irma Noriņa (dzimusi 1900. g. 26. oktobrī Cēsīs, miruse 1991. gada 3....

    Anotācija: Neištates vidusskolas (Holšteinā, angļu zonā) 3. klases skolēni laivā. Fonā ūdenstilpe, tālumā krasts. Priekšā, no kreisās: Aina Poriete, Ausma Rudzīte, Juris Orle, Jānis Krūmiņš. Aizmugurē, no kreisās: Austra Mikelēns, Dace Šmidchena.

  • layout image

    Ģimnāzijas beigšanas mielasts

    Attēls - 1949.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Biju 12 gadu vecs, kad 1944. gada 28. septembrī kopā ar vecākiem Jāni un Zoju un māsu Irēni pametu mūsu vasaras mājas "Rožkalnus” skaistā Gaujas lejā netālu no Siguldas. Bija pēdējais laiks, jo varējām jau dzirdēt tuvojošās frontes trokšņus. Vācu karaspēks atkāpās par visiem galveniem lielceļiem, tamdēļ bēgļu kolonnas uz Rīgu novirzīja uz smilšainiem sānceļiem gar Gauju. Pazīdami apvidu, triju dienu laikā mēs...

    Anotācija: Viesi pie svētku galda ģimnāzijas beigšanas mielastā Ausmas nometnē Kleinkecā (amerikāņu zonā) 1949. gada pavasarī. Cilvēki vairākās rindās iekštelpās, aiz galda, pirmā rinda sēž. Uz galda ir trauki ar ēdieniem. Aizmugurē, labajā pusē, ir logs. Pirmajā rindā, no kreisās Gunārs Bilsens, Mārtioņš Soste (ģimnāzijas direktors), ? Soste (vācu valodas skolotāja), Berta Stakle (matemātikas skolotāja), Nora Klīve (latviešu valodas skolotāja), ? Ansona (vēstures skolotāja), ? Sniķere (anglu valodas...

    Rezultātu grupa

    2  Visi rezultāti
  • layout image

    Vidusskolnieces internāta telpās

    Attēls - 1948.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Noriņu ģimene nonāca Liepājā 1944. gada oktobrī un 25. oktobrī uzkāpa uz neliela armijas kuģa, lai dotos uz Vāciju. Osta bija tumša, bez kāda apgaismojuma, lietus gāza straumēm, un ienaidnieku lidmašīnas lidoja Liepājai pāri. Dažiem bēgļu kuģiem trāpīja bumbas. Situācija bija draudīga, tomēr četri Noriņu ģimenes locekļi uzkāpa uz kuģa: māte Irma Noriņa (dzimusi 1900. g. 26. oktobrī Cēsīs, miruse 1991. gada 3....

    Anotācija: Pinnebergas vidusskolas (angļu zonā) 2. klases meitenes internātā. Telpā ir redzamas gultas un neliels galds. Pirmajā rindā, no kreisās: Genovēva Grieze, Aina Poriete, Biruta Upatniece, Ausma Rudzīte. Otrajā rindā, no kreisās: Rūta Grava, Mudīte Lūse, Inese Šulcs, Maija Noriņa (pr. Ikstruma), Dace Spīlberga.

  • layout image

    Valsts svētku parāde

    Attēls - 1948-11-18.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ardievu, dzimtene, 1944. gada septembrī Sarkanā armija jau bija ieņēmusi Jelgavu, un kaŗa vētras plosījās pa Vidzemi, kur 19. latviešu divīzija asiņainās cīņās atvairīja ienaidnieku. Cīņās Krievijā pie Latvijas robežas 15. latviešu divīzija cieta smagus zaudējumus. Divīzijas atlikušais sastāvs, ieskaitot mūsu tēvu Jāni Cubīnu, leģiona virsnieku, ar jauniesauktajiem tika pārcelti uz Vāciju apmācībās. Māte Anna,...

    Anotācija: Raunas 81. skautu vienība un Raunas 78. gaidu vienība sveic karogu Valsts svētku parādē pie administrācijas ēkas Hohfeldes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā). Jaunieši formastērpos stāv vairākās garās rindās, ar sveicienam paceltu labo roku. Aizmugurē, uz nogāzes, stāv skatītāji. Pirmajā rindā, no kreisās: pirmais V. Balodis (skautu vienības priekšnieks, vadītājs) un otrā Anna Cubīna (gaidu vienības priekšniece, vadītāja).

  • layout image

    Četras draudzenes bērnībā

    Attēls - 1948-06-21.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Es, mana mamma Zigrīda, brāļi Vidvuds un Marģers un vecāmāte Trīne Birze no Latvijas – Liepājas – aizbraucām 3. oktobrī, 1944. gadā. Mammai sekmējās dabūt atļauju un pievienoties citiem bēgļiem uz vācu flotes mīnu meklētāja kuģa, kuŗš mūs aizveda līdz Gotenhafenai (Gdynia). Tiem bēgļiem, kuŗi varēja uzrādīt kādu adresi, kur apmesties, atļāva braukt uz minēto vietu. Pārējos ievietoja nometnē. Tā kā mūsu radi,...

    Anotācija: Četras draudzenes bērnībā Valderzē nometnē Lībekā (angļu zonā). Fonā krūmi, koki, izkārta veļa un ēkas. No kreisās: Baiba ?, Maija Čūle, Livija Raudzēna (pr. Kent) un Ligita Eignere.

  • layout image

    Dziesmu dienu koncerts

    Attēls - 1948-06-27.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Izbraucām no Latvijas 1944. gada oktobrī kopā ar latviešu leģionāriem, kas bija novietoti Tinģeres muižā Kurzemē un tika sūtīti uz Austrumvāciju ierakumu rakšanai un militārai apmācīšanai. No Ventspils ostas kuģa brauciens bija ļoti nedrošs, jo Padomju Savienības bumbvedēji nepārtraukti uzbruka kuģiem. Laimīgi nonācām Vācijas ostā un tālāk Posenes pilsētā (tagad Poznan Polijā), kur mūsu ģimenes galva kapteinis...

    Anotācija: Dziemu dienu kopkoris un orķestris pirmo Vispārējo latviešu Dziesmu svētku 75 gadu atceres dziesmu svētkos Fišbahas nometnē (amerikāņu zonā). Priekšplānā, kreisajā pusē, uz paaugstinājuma stāv diriģents, vidū spēlē orķestris, bet labajā pusē uz estrādes trepēm, zem jumta, dzied koristi. Sievietes ir ģērbušās tautastērpos. Fonā skatītāji ar Latvijas karogiem un pauguraina ainava. Pirmais no kreisās: Pēteris Banders (virsdiriģents).

  • layout image

    Jaunieši spēlē šahu

    Attēls - 1948.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Savas bēgļu gaitas sāku 1944. gada 27. jūnijā, kad atstājām Jaunjelgavu un pārbraucām uz Vidzemi. Bēgšana tālāk sākās pēc 18. septembra, kad Jaunjelgavu ieņem krievu karaspēks. Braucot kopā ar saimnieku no Sērenes pagasta, nonācām Kurzemē pie Durbes ezera. Liepājā iebraucām decembŗa sākumā un izcietām daudzus krievu uzlidojumus un bumbošanu. No Liepājas izbraucām Ziemassvētku vakarā un Gotenehafenā iebraucām...

    Anotācija: Seši jaunieši pie šaha galda Rotenburgas nometnē (Vimmē, angļu zonā). Fonā kreisajā pusē pie sienas ir dekoratīvs šķivis un zīmējumi; labajā pusē ir plaukts ar grāmatām/ platēm (?). Par šo gadījumu Marģers Caune stāsta: "Nometņu dzīvē nebija daudz izvēles brīvā laika nodarbībām. Samērā daudzi ģimnāzisti pievērsās šaham, un daži sasniedza samērā augstu spēles līmeni."

  • layout image

    Almas Štākas protrets

    Attēls - 1947.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ojārs Štāks pabeidza Liepājas ģimnāziju 1943. gadā un kopā ar citiem savas klases biedriem nonāca Vācijas darba dienestā "Reichs Arbeit Dienst”, un tika aizsūtīts uz okupēto Poliju un vēlāk uz instruktoru skolu Lauenburgā, Vācijā. Vecāki Arvīds un Alma palika Latvijā. Vecāku bēgļu gaitām sākoties, Ojāra sakari ar vecākiem pārtrūka. Pēc instruktoru skolas beigšanas Ojārs nonāca Pomerānijas apgabalā (tagad...

    Anotācija: Almas Štākas portrets Augsburgā (amerikāņu zonā). Vecāka sieviete puķainā kleitā sēž istabā pie galda. Fonā ir redzami dažādas mēbeles.

  • layout image

    Trīs mazas meitenes puķu dārzā

    Attēls - 1947.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Izbraucām no Latvijas 1944. gada oktobrī kopā ar latviešu leģionāriem, kas bija novietoti Tinģeres muižā Kurzemē un tika sūtīti uz Austrumvāciju ierakumu rakšanai un militārai apmācīšanai. No Ventspils ostas kuģa brauciens bija ļoti nedrošs, jo Padomju Savienības bumbvedēji nepārtraukti uzbruka kuģiem. Laimīgi nonācām Vācijas ostā un tālāk Posenes pilsētā (tagad Poznan Polijā), kur mūsu ģimenes galva kapteinis...

    Anotācija: Trīs meitenes bērnībā puķu dārzā Centrālajā nometnē Vircburgā (amerikāņu zonā). Fonā ir redzama nometnes ēka Nr. 5. No kreisās: otrā Biruta Ķīsis un trešā Biruta Bandere.

  • layout image

    Jauktais koris pie operas nama

    Attēls - 1947.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Izbraucām no Latvijas 1944. gada oktobrī kopā ar latviešu leģionāriem, kas bija novietoti Tinģeres muižā Kurzemē un tika sūtīti uz Austrumvāciju ierakumu rakšanai un militārai apmācīšanai. No Ventspils ostas kuģa brauciens bija ļoti nedrošs, jo Padomju Savienības bumbvedēji nepārtraukti uzbruka kuģiem. Laimīgi nonācām Vācijas ostā un tālāk Posenes pilsētā (tagad Poznan Polijā), kur mūsu ģimenes galva kapteinis...

    Anotācija: Latviešu jauktais koris no Centrālās nometnes Vircburgā (amerikāņu zonā) pie Badkissingenes operas nama. Sievietes ir ģērbušās tautastērpos, vīri – uzvalkos. Priekšā četras sievietes stāv pie zema mūra. Foto autors: J. Kreilis.

  • layout image

    Nometnes ieejas vārti

    Attēls - 1949.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ojārs Štāks pabeidza Liepājas ģimnāziju 1943. gadā un kopā ar citiem savas klases biedriem nonāca Vācijas darba dienestā "Reichs Arbeit Dienst”, un tika aizsūtīts uz okupēto Poliju un vēlāk uz instruktoru skolu Lauenburgā, Vācijā. Vecāki Arvīds un Alma palika Latvijā. Vecāku bēgļu gaitām sākoties, Ojāra sakari ar vecākiem pārtrūka. Pēc instruktoru skolas beigšanas Ojārs nonāca Pomerānijas apgabalā (tagad...

    Anotācija: Ieejas vārti Gronas nometnē pie Brēmerhāfenes (angļu zonā). Vārtu daļa ir sadalīta divās daļās – ar divām braukšanas zonām. Priekšā, starp abām zonām, ir zīme ar uzrakstu: "AREA No. 8 / INTERZONAL / EMBARKATION / CENTER / CAMP GROHN". Pārējā uzraksta daļa ir nesalasāma. Aiz vārtiem, nometnes teritorijā, ir redzami cilvēki uz ielas un divstāvu dzīvojamās mājas. Par šo gadījumu Ojārs Štāks stāsta: "Dīpīši, kas bija sasnieguši šo nometni, bija ar vienu kāju uz kuģa ceļā uz Ameriku."

    Rezultātu grupa

    2  Visi rezultāti
  • layout image

    Jauktais koris ar diriģentu un mākslinieci

    Attēls - 1945-11-18.

    Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Izbraucām no Latvijas 1944. gada oktobrī kopā ar latviešu leģionāriem, kas bija novietoti Tinģeres muižā Kurzemē un tika sūtīti uz Austrumvāciju ierakumu rakšanai un militārai apmācīšanai. No Ventspils ostas kuģa brauciens bija ļoti nedrošs, jo Padomju Savienības bumbvedēji nepārtraukti uzbruka kuģiem. Laimīgi nonācām Vācijas ostā un tālāk Posenes pilsētā (tagad Poznan Polijā), kur mūsu ģimenes galva kapteinis...

    Anotācija: Jauktais koris Centrālajā nometnē Vircburgā (amerikāņu zonā) Latvijas neatkarības gadadienas svētku aktā. Sievietes ir ģērbušies tautastērpos. Skatuve ir izdekorēta ar Latvijas karogiem un Latvijas ģerboni. Pirmajā rindā, no kreisās: desmitā Lilija Štengele (māksliniece, gaišā kleitā), vienpadsmitais Pēteris Banders (diriģents). Koristu vidū ir redzami: Elza Lamba, A. Freide, I. Kanaviņa, E. Silkalna, Gulbe, V. Varslavāne, I. Zālīte, I. Bembere, A. Strīķe, E. Rocēna, Z. Pīlmane, J Būda, Pāpe,...

No 40 lapām

Rezultātu skaits lapā: