Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk

Piekļūstamība

Klausies

Ieslēgt teksta izrunātāju

Fonta izmērs

Kontrasts

Izvēlne

Kārtot pēc
atbilstības
Papildu meklējums
Virstips
Piekļuves tiesības
Tips
Autors

Rādīt visus

Paslēpt

(127)
Oriģināla glabātājs
Izdevējs

Rādīt visus

Paslēpt

(27)
Fiziskais datu nesējs

Latvijas iespiedgrafika

 1366 objekti

 

Latvijas Nacionālās bibliotēkas estampu kolekcija ir viena no lielākajām un nozīmīgākajām Latvijā. Kolekcijā ietilpst ap 12 500 glabāšanas vienību un ap 1500 Latvijas mākslinieku iespieddarbu, kas radīti laikā no 19. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. 19. gadsimta pirmo trešdaļu pārstāv Fridriha Krauzes (Friedrich Krause, 1785-1831) un Ernsta Dāvida Šabēra (Ernst David Schabert, 1796-1853) litogrāfijas. Izcilu ievērību pelna vienīgais darbs, kas reprezentē jūgendstila estētiku un gadsimtu mijas latviešu mākslinieku meklējumus gan portreta žanrā, gan iespiedgrafikā – Jaņa Rozentāla (1866-1916) 1908. gadā litografētais Krišjāņa Barona (1835-1923) portrets, kas ir viens no labākajiem mākslinieka grafikas darbiem. 1920.-1930. gadi pārstāvēti ar raksturīgiem oforta akvatintas tehnikā darinātiem Franča Ernesta Banges (1895-1974) Rīgas skatiem. Liela nozīme ir Jāņa Tīdemaņa (1897-1964), Kārļa Padega (1911-1940), Niklāva Strunkes (1894-1966) estampiem no ofortu sakopojuma “Brīvības cīņas” (Rīga: Valstspapīru spiestuve, 1937). Kolekcijā ir arī Hermaņa Grīnberga (1888-1928), Mihaila Jo (1893-1960) un Jevgeņija Kļimova (1901-1990) litogrāfijas. Kolekcijas lepnums – Anša Cīruļa (1883-1942) eksperiments litogrāfijas tehnikas jomā – “Rīga. Skats no Dzegužu kalna” (1921). Lielākā un nozīmīgākā kolekcijas daļa ir Latvijas 20. gadsimta otrās puses estampu klāsts: pēckara reālisms, skarbais stils, septiņdesmito gadu kāpinātā asociatīvā tēlainība, astoņdesmito gadu jaunās “postmodernās” valodas meklējumi. Kolekcijā ir pārstāvēti gandrīz visi nozīmīgie Latvijas 1960.-1990. gadu mākslinieki: Gunārs Krollis (1932), Artūrs Ņikitins (1936-2022), Pauls Duškins (1928-1996), Semjons Šegeļmans (1933), Gaisma Giga (1938-1999), Leonīds Mauriņš (1943-2012), Inārs Helmūts (1934), Māra Rikmane (1939), Dzidra Ezergaile (1926-2013), Rūsiņš Rozīte (1943-1978), Gunārs Kļava (1933-1989), Vladislavs Grišinas (1937), Juris Petraškevičs (1953), Silvija Goževica (1953), Lilija Dinere (1955), Kirils Šmeļkovs (1954), Andris Abiļevs (1955), Ilmārs Blumbergs (1943-2016), Juris Putrāms (1956), Nele Zirnīte (1959), kā arī daudzi citi. Daudzas monogrāfiskās kolekcijas ļauj gandrīz izsmeļoši izsekot grafiķu daiļrades ģenēzei cauri desmitgadēm. Kolekcijā glabājas 359 Jāņa Riekstiņa un 24 Jeļenas Antimonovas (1945-2002) estampi, 50 Pētera Upīša (1899-1989) ksilogrāfijas, 29 Lolitas Zikmanes (1941) un 36 Naftolija Gutmana (1938) oforti. Latvijas aktuālās grafikas tendences pārstāv Guntara Sietiņa (1962), Lāsmas Pujātes (1984), Jāņa Murovska (1961), Reiņa, Gailīša (1992), Ausmas Šmites (1986), Maijas Kurševas (1981) un citu mākslinieku darbi.

Atrasti 1366 rezultāti (0.35 sekundes)

Pieteikties, lai saglabātu meklējumu

Kārtot pēc

No 109 lapām

Rezultātu skaits lapā: