Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk

Piekļūstamība

Klausies

Ieslēgt teksta izrunātāju

Fonta izmērs

Kontrasts

Izvēlne

Kārtot pēc
atbilstības
Papildu meklējums
Virstips
Piekļuves tiesības
Tips
Autors

Rādīt visus

Paslēpt

(106)
Oriģināla glabātājs
Izdevējs

Rādīt visus

Paslēpt

(22)
Valoda
Fiziskais datu nesējs

Latvijas mākslinieku ekslibri

 3804 objekti

 

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā glabājas unikāls Latvijas mākslinieku ekslibru krājums, kas ietver ap 4000 vienību no 19. gadsimta beigām līdz 21. gadsimta sākumam. Krājums sniedz izsmeļošu priekšstatu par Latvijas ekslibra stilistiskajām īpatnībām, estētiskajām prasībām, aktuālajām tendencēm. Daži mākslinieki pārstāvēti ar atsevišķiem darbiem, bet daži tik pilnīgi, ka uz krājuma pamata var monogrāfiski pētīt šo mākslinieku daiļradi. Senākie ekslibri krājumā, kas attiecas uz Latvijas teritoriju un Rīgas bibliotēku vēsturi, ir Johana Zamuela fon Holandera, Ernsta Heidefogela, Johana Cukerbekera bibliotēku zīmes – unikālie baroka rokoko un klasicisma ekslibru paraugi. Latvijas jūgendstila, Art Deko vai klasiskā modernisma strāvojumu ekslibris pārstāvēts ar raksturīgiem, augstas mākslinieciskas kvalitātes darbiem: Armīna Felkerzāma (1861-1917), Riharda Zariņa (1869-1939), Jūlija Madernieka (1870-1955), Romana Sutas (1896-1944), Niklāva Strunkes (1894-1966), Sigismunda Vidberga (1890-1970), Nikolaja Puzirevska (1895-1957), Kārļa Padega (1911-1940), Alekseja Jupatova (1911-1975) un citu mākslinieku ekslibriem. Tikai ar atsevišķiem vārdiem un darbiem kolekcijā pārstāvēts 1940.-1950. gadu ekslibris. Kolekcija sniedz izsmeļošu priekšstatu arī par Latvijas mūsdienu (pēdējo 50 gadu) ekslibra jaunākajām tendencēm. 1960.-1980. gadu ekslibru mākslu Latvijā raksturo vecmeistaru Pētera Upīša (1899-1989), Dzidras Ezergailes (1926-2013), Oto Medņa (1925-1976), Zigurda Zuzes (1929-2003), Daiņa Rožkalna (1928-2018), Riharda Skrubja (1928-1995), Jāņa Liepiņa (1930-1991) darbi, kas bibliotēkā ir samērā pilnīgi pārstāvēti. Šo mākslinieku daiļradē atspoguļojas latviešu ekslibrim raksturīgie nacionālie sižeti un motīvi (pievēršanās nacionālajām saknēm, nacionālās kultūras savdabīgā kolorīta attēlošana, cilvēka un dabas savstarpējo attiecību, folkloras tradīciju atspoguļošana u.tml.), ko viņi savieno ar modernās esamības realitātēm. Kolekcijas unikāla sadaļa ir Pētera Martinsona (1931-2013) ekslibru kopa, kurā atrodami ne tikai pabeigti darbi, bet arī proves iespiedumi (arī ar mākslinieka korekcijām), sagataves zīmējumi, ideju skices un oriģinālas linoleja plātnes. Pēckara perioda skaudro kodolīgumu gadsimta pēdējā ceturksnī nomainīja izsmalcināta intelektualitāte, tēlaina asociativitāte, zināms sirreālisms: Māra Rikmane (1939), Jeļena Antimonova (1945-2002), Anita Jansone-Zirnīte (1945), Elita Viliama (1954), Ruta Jepifanova-Švalbe (1952), Andrejs Māris Eizāns (1952) un citi. Ieva Markēviča-Caruka (1964) – viena no spilgtākajām 80. gadu latviešu ekslibra veidotājām – turpina latviešu kokgrebuma un linogriezuma tradīcijas, veido modernas izteiksmes formas, jaunu eiropeisku stilu, kura pamatā ir saspringta ekspresīva kustība, formu un līniju deformācija un, dažreiz, spilgtu košu krāsu izmantošana. Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Jānis Murovskis (1961) krājumā pārstāvēts ar interesantu un neparastu darbu (1996) no stilizētu portretu ekslibru sērijas. J. Murovska ekslibrim raksturīgs naivs, bet poētisks primitīvisms, spēle ar košu krāsu plakaniem laukumiem, izteikta formu un līniju stilizācija. Kompozīciju raksturo augsta līmeņa vispārinājums, burvīgs liriskums un humora izjūta. Vispārējā aizraušanās ar datorgrafiku 90. gados rezultējās ar pilnīgi jaunu tēlu sistēmu, balstītu uz brīnumainām zīmējuma transformācijām un deformācijām, dažādu fotogrāfiju un aizgūtu zīmējumu izmantošanu: Viesturs Staņislavskis (1965), Helena Erte (1962). Klasiskā krāsainā oforta tradīcijas turpina Natālija Čerņecova (1969). Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājums pierāda, ka mūsdienu ekslibris ir ļoti sarežģīts un daudzveidīgs fenomens, ko, savienojot grafiskās mākslas dažādos stilus un virzienus ar modernajām tehnoloģijām, iespējams veikli transformēt atbilstoši mainīgajai sabiedrības gaumei un prasībām.

Atrasti 3804 rezultāti (0.04 sekundes)

Pieteikties, lai saglabātu meklējumu

Kārtot pēc

No 200 lapām

Rezultātu skaits lapā: