Ārzemju iespiedgrafika
Latvijas Nacionālās bibliotēkas ārzemju estampu krājumā (ap 11 000 vienības) pārstāvēti 15.-21. gadsimta Vācijas, Nīderlandes, Itālijas, Francijas, Anglijas, Čehijas, Krievijas, Amerikas Savienoto Valstu u. c. mākslinieku un gravieru darbi. Pēc sastāva kolekcija ir ļoti eklektiska un, izmantojot to, būtu grūti izsekot iespiedgrafikas attīstības vēsturei cauri sešiem gadsimtiem. Tomēr atsevišķie iespiedgrafikas vēstures periodi, mākslas stili un virzieni, kā arī atsevišķu grafikas meistaru daiļrade tajā ir pārstāvēti visai izsmeļoši, ar izciliem piemēriem. Apjomīgu grafikas krājuma daļu sastāda darbi no Džeimsa Hovarda Freizera (1934-2013) un Pētera Betgera (1936) kolekcijām. Starp senākajiem darbiem, kas attiecas uz 15. gadsimtu, ir ksilogrāfijas ilustrācijas un dažas lapas no Hartmana Šēdela (1440-1514) “Pasaules hronikas” jeb “Nirnbergas hronikas” 1493. gada izdevuma latīņu valodā, ko, iespējams, ilustrējuši Mihaels Volgemuts (1434-1519) un Vilhelms Pleidenvurfs (1460-1494). Kolekcijā atrodami itāļu renesanses iespiedgrafikas piemēri, tajā skaitā izcilā itāļu baroka mākslinieka Salvatora Rozas (1615-1673) darbu klāsts. Patiess kolekcijas lepnums ir franču 17. gadsimta mākslinieku Žaka Kalo (ap 1592-1635), Kloda Želē, saukta Lorēns (1600-1682), Robēra Nanteila (1623 vai 1630-1678), Žerāra Edelinka (1640-1707), Kloda Melana (1598-1688), Izraēla Silvestres (1621-1691) izcilie oforti. Viena no nozīmīgākajām un vērtīgākajām kolekcijas sadaļām ir Nīderlandes mākslinieku darbi, kas radīti laikā no 16. gadsimta sākuma līdz 19. gadsimta beigām. Pārstāvēts Nīderlandes manierisms, Pītera Paula Rubensa (1577-1640) interpretu gravīras, Antonisa van Deika (1599-1641) “Ikonogrāfijas” cikls. Ainavas žanrs reprezentēts ar raksturīgiem Antonija Vaterlo (1609-1690), Allārta van Ēverdingena (1621-1675), Jana Bota (1615/1618-1652), Aelberta Meieringa (1645-1714) un citu mākslinieku darbiem. Animālijas žanru vislabāk pārstāv Nikolesa Berhema (1620-1683) un Karela Dužardena (1626-1678) oforti. Ārkārtīgi interesanta kolekcijas sadaļa ir 18. un 19. gadsimta iespiedgrafika: Augsburgas baroka un rokoko grafikas meistaru klāsts, slavenā ilustratora Daniela Hodovecka (1726-1801) oforti, klasicisma un romantisma laikmeta litogrāfijas, daudzu 19. gadsimta vācu, franču, angļu mākslinieku grafiskie darbi. Te lielu uzmanību piesaista izcilā angļu mākslinieka Viljama Hogarta (1697-1764) satīriskie oforti, bet angļu mecotintas mākslu reprezentē Valentina Grīna (1739-1813), Džona Džonsa (ap 1745-1797) un Ričarda Irloma (1743-1822) efektīgās lapas. Kolekcijā atrodami slaveno Žana Antuāna Vato (1684-1721) vai Fransuā Bušē (1703-1770) gleznoto oriģinālu grafiskās interpretācijas, daži Džovanni Batista Piranezi (1720-1778) un Džovanni Antonio Kanala (1697-1768) oforti. Starp 19. gadsimta otrās puses estampiem pirmām kārtām atzīmējami Maksa Klingera (1857-1920) darbi. 20. gadsimts pārstāvēts ar Emila Orlika (1870-1932), Maksa Slevogta (1868-1932), Viljama Strenga (1859-1921), Frenka Brengvina (1867-1956), Ludviga fon Hofmana (1861-1945), Feliksa Meseka (1883-1955), Oskara Kokoškas (1886-1980), Marijas Lorensenas (1885-1956), Konrāda Feliksmillera (1897-1977), Džona Depola (1913-2004), Bernarda Brusela-Smita (1914-1989), Toni Pekoraro (1958) un daudzu citu autoru vārdiem.
Piezīme