Kas meklē - tas atrod
Digitālajā bibliotēkā satiekas kultūras mantojums, stāsti un cilvēki
Piekļūstamība
Piekļūstamība
Kas meklē - tas atrod
Digitālajā bibliotēkā satiekas kultūras mantojums, stāsti un cilvēki
periodika.lv
Periodisko izdevumu krātuve - vairāk nekā 1400 laikrakstu un žurnālu digitālās versijas no 1748.gada līdz mūsdienām.
Strenču fotodarbnīcas stikla plašu kolekcija
Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājumā glabājas Strenču fotodarbnīcas stikla plašu kolekcija, kuru veido 13 000 vienības. Digitālajā kolekcijā apskatāmas nedaudz vairāk kā 9 000 vienības. Fotogrāfijās atainoti Strenči un apkārtnes dzīve no 20. gadsimta 20. līdz 50. gadiem. Fotodarbnīcā strādājuši fotogrāfi Dāvis Spunde, Jānis Ziemeļnieks, viņa māsa Paulīne Kraukle un brālis Konrāds Krauklis.
Redzi, dzirdi Latviju!
Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva audiovizuālo, foto un skaņas dokumentu digitālā krātuve
Kolekcijas
Tautas tērpa nēsāšanas tradīcija
Latviešu tautastērps ir nozīmīga kultūrvēsturiska vērtība. Tradicionālais apģērbs atspoguļo etnisko identitāti un reģionālo daudzveidību. Latviešu tautastērpu tradīcija tiek kopta un saglabāta, to valkā īpašos gadījumos, piemēram, kultūras pasākumos, valsts svētkos un citos nozīmīgos notikumos. Tas kalpo kā Latvijas kultūras mantojuma vizuāls attēlojums, un tam ir būtiska loma nacionālā lepnuma un identitātes veicināšanā.
Kolekcija
117
Ārzemju iespiedgrafika
Latvijas Nacionālās bibliotēkas ārzemju estampu krājumā (ap 11 000 vienības) pārstāvēti 15.-21. gadsimta Vācijas, Nīderlandes, Itālijas, Francijas, Anglijas, Čehijas, Krievijas, Amerikas Savienoto Valstu u. c. mākslinieku un gravieru darbi. Pēc sastāva kolekcija ir ļoti eklektiska un, izmantojot to, būtu grūti izsekot iespiedgrafikas attīstības vēsturei cauri sešiem gadsimtiem. Tomēr atsevišķie iespiedgrafikas vēstures periodi, mākslas stili un virzieni, kā arī atsevišķu grafikas meistaru daiļrade tajā ir pārstāvēti visai izsmeļoši, ar izciliem piemēriem. Apjomīgu grafikas krājuma daļu sastāda darbi no Džeimsa Hovarda Freizera (1934-2013) un Pētera Betgera (1936) kolekcijām. Starp senākajiem darbiem, kas attiecas uz 15. gadsimtu, ir ksilogrāfijas ilustrācijas un dažas lapas no Hartmana Šēdela (1440-1514) “Pasaules hronikas” jeb “Nirnbergas hronikas” 1493. gada izdevuma latīņu valodā, ko, iespējams, ilustrējuši Mihaels Volgemuts (1434-1519) un Vilhelms Pleidenvurfs (1460-1494). Kolekcijā atrodami itāļu renesanses iespiedgrafikas piemēri, tajā skaitā izcilā itāļu baroka mākslinieka Salvatora Rozas (1615-1673) darbu klāsts. Patiess kolekcijas lepnums ir franču 17. gadsimta mākslinieku Žaka Kalo (ap 1592-1635), Kloda Želē, saukta Lorēns (1600-1682), Robēra Nanteila (1623 vai 1630-1678), Žerāra Edelinka (1640-1707), Kloda Melana (1598-1688), Izraēla Silvestres (1621-1691) izcilie oforti. Viena no nozīmīgākajām un vērtīgākajām kolekcijas sadaļām ir Nīderlandes mākslinieku darbi, kas radīti laikā no 16. gadsimta sākuma līdz 19. gadsimta beigām. Pārstāvēts Nīderlandes manierisms, Pītera Paula Rubensa (1577-1640) interpretu gravīras, Antonisa van Deika (1599-1641) “Ikonogrāfijas” cikls. Ainavas žanrs reprezentēts ar raksturīgiem Antonija Vaterlo (1609-1690), Allārta van Ēverdingena (1621-1675), Jana Bota (1615/1618-1652), Aelberta Meieringa (1645-1714) un citu mākslinieku darbiem. Animālijas žanru vislabāk pārstāv Nikolesa Berhema (1620-1683) un Karela Dužardena (1626-1678) oforti. Ārkārtīgi interesanta kolekcijas sadaļa ir 18. un 19. gadsimta iespiedgrafika: Augsburgas baroka un rokoko grafikas meistaru klāsts, slavenā ilustratora Daniela Hodovecka (1726-1801) oforti, klasicisma un romantisma laikmeta litogrāfijas, daudzu 19. gadsimta vācu, franču, angļu mākslinieku grafiskie darbi. Te lielu uzmanību piesaista izcilā angļu mākslinieka Viljama Hogarta (1697-1764) satīriskie oforti, bet angļu mecotintas mākslu reprezentē Valentina Grīna (1739-1813), Džona Džonsa (ap 1745-1797) un Ričarda Irloma (1743-1822) efektīgās lapas. Kolekcijā atrodami slaveno Žana Antuāna Vato (1684-1721) vai Fransuā Bušē (1703-1770) gleznoto oriģinālu grafiskās interpretācijas, daži Džovanni Batista Piranezi (1720-1778) un Džovanni Antonio Kanala (1697-1768) oforti. Starp 19. gadsimta otrās puses estampiem pirmām kārtām atzīmējami Maksa Klingera (1857-1920) darbi. 20. gadsimts pārstāvēts ar Emila Orlika (1870-1932), Maksa Slevogta (1868-1932), Viljama Strenga (1859-1921), Frenka Brengvina (1867-1956), Ludviga fon Hofmana (1861-1945), Feliksa Meseka (1883-1955), Oskara Kokoškas (1886-1980), Marijas Lorensenas (1885-1956), Konrāda Feliksmillera (1897-1977), Džona Depola (1913-2004), Bernarda Brusela-Smita (1914-1989), Toni Pekoraro (1958) un daudzu citu autoru vārdiem.
Kolekcija
1397
Raidījuma "Latgale" (“Latgolys Vuords”) audioieraksti
Latvijas Radio raidījuma "Latgale" (“Latgolys Vuords”) audioieraksti (1980-2001) no Latgales Kultūrvēstures muzeja krājuma pieejami Latvijas Nacionālās bibliotēkas tīklā.
Kolekcija
107
Gulbenes novadpētniecība
Kolekcijā “Gulbenes novadpētniecība” atspoguļota Gulbenes novada vēsture, cilvēki, kultūrvēstures pieminekļi un notikumi laika posmā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 90. gadiem. Fotogrāfijas, atklātnes, dokumenti atklāj liecības par sabiedrisko un kultūras dzīvi, tā laika ekonomiku un izglītību.
Kolekcija
428
Kalendāri Latvijā
Kolekcijā apkopoti kalendāri, sākot ar senāko latviešu kalendāru (1758) līdz Latvijas Valsts neatkarības dibināšanas laikam izdotajiem kalendāriem.
Kolekcija
698
Biļetīti, lūdzu!
Līdz šim papīra formā esošās biļetes ir sava laika liecinieces, kas piešķīra personai tiesības iekļūt noteiktā vietā vai pasākumā. Tā ļauj ne tikai iekļūt konkrētā vietā, bet arī kalpo kā maksājuma apliecinājums. Mūsdienās biļetes jau biežāk sastopamas digitālā formā. Kolekcijā apskatāmas koncertu, sporta pasākumu, muzeju, teātru, izstāžu ieejas biļetes, kā arī sabiedriskā transporta un loterijas biļetes.
Kolekcija
42
LNB kompaktdiski
Kolekcijā ietilpst Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā esošie kompaktdiski. Tie pārsvarā izdoti vai radīti Latvijā; ārzemju kompaktdiski ir iekļauti, ja to saturā ir Latvijas komponistu vai izpildītājmākslinieku ieskaņojumi. Kolekcijas saturā lielākoties ir dažādu žanru mūzika: kormūzika, estrādes, roka, kantrī mūzika, klasiskā mūzika, operu, operešu, mūziklu ieskaņojumi, arī bērnu dziesmu albumi. Pārstāvēti dažādi gadsimti – gan agrīnā renesanses laika mūzika, gan baroks, klasicisms, līdz pat mūsdienu modernajai mūzikai. Blakus mūzikai ir arī runātā vārda ieraksti: atmiņas, audiogrāmatas, pasakas. Apskatāmi tikai Latvijas Nacionālās bibliotēkas tīklā.
Kolekcija
1588
LNB Mākslas krājuma atklātnes
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konrāda Ubāna mākslas krājuma atklātņu kolekcijas izlasi veido 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta pirmās puses piemēri. To vidū ir tipogrāfijas un fotogrāfijas tehnikā izgatavotas pastkartes, kas izdotas ārzemēs un Latvijā, un ir iegūtas gan dāvinājumu, gan obligāto eksemplāru ceļā. Digitālo izlasi aptver plašs tematiskais klāsts: svētku un apsveikumu atklātnes, latviešu mākslinieku ilustrācijas, Latvijas pilsētu skati, ainavas, sabiedrībā pazīstamu personu portreti, salonu fotogrāfijas, sabiedriski nozīmīgas un sadzīviskas ainas. Autoru vidū atrodami gan pazīstami latviešu grafiķi un fotogrāfi, gan amatierfotogrāfi. Digitālā izlase un fiziskās atklātņu kolekcijas kopums atspoguļo pastkartes medija dažādību, mainību un sociālo apriti no 19. gadsimta beigām līdz pat mūsdienām.
Kolekcija
4874Eiropas digitālās kultūras platformai Europeana – 15
Pirmā Europeana tīmekļa vietne tika atvērta pirms 15 gadiem, tas bijis pagrieziena punkts veicinot kultūras mantojuma nozares digitālo pārveidi. Europeana paver iespējas meklēt vai pārlūkot vienlaicīgi gan Eiropas bibliotēku, gan arhīvu un muzeju digitalizētajās kolekcijās. Europeana pieejams saturs arī no Latvijas Nacionālā Agregatora.
Uzzināt vairāk
ATRODI VĒL
Latvijas kultūras un atmiņas institūciju veidotas digitālās kolekcijas, izstādes un citi vērtīgi resursi
Digitālā kolekcija
Rainis un Aspazija
Saistīto datu kolekcija piedāvā jaunas, līdz šim Latvijā neizmantotas iespējas atmiņas institūciju un privātās kolekcijās uzkrātu bagātību atklāšanā tīmeklī savstarpēji saistītas informācijas veidā. Kolekcija ietver abu rakstnieku darbu izdevumus, vēstules un citus teksta dokumentus, kā arī fotogrāfijas, plakātus, audio un video materiālus.
Virtuālā izstāde
Knuts Skujenieks
Multimediālās vietnes „Knuts Skujenieks” mērķis ir dzejnieka literārā mantojuma un dzīves telpas saglabāšana un pieejamība ikvienam interesentam virtuālajā vidē. Tā veidota kā dzejnieka vadīta ekskursija laikā un telpā, kur viņš pats lasa dzeju, stāsta par radošo procesu, komentē par lietām un priekšmetiem.
Virtuālā izstāde
VEF 100 (1919-2019)
Virtuālās izstādes mērķis ir parādīt VEF dzīvi no dibināšanas līdz pārdzimšanai, gan rūpnīcas, gan to izstrādājumu nozīmi sabiedrībā. Izcelt cilvēcisko faktoru, kas ir būtiskākais jebkura uzņēmuma balsts, parādot darbinieku vefiešu ikdienas dzīvi, darbu, atpūtu, sadzīves nepatikšanas, traģēdijas un lielu, iepriekš varbūt noklusētu varonību.
Digitālā kolekcija
LPSR VDK dokumentu arhīvs
Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, Latvijas Komunistiskās partijas, kā arī citu Latvijas okupācijas laika varas institūciju dokumenti, kuru publicēšanu nosaka likums “Par bijušās Valsts drošības komitejas. dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”
Cits
Literatura.lv
Vortāls ir fundamentāls literatūras nozares resurss, kas korekti un profesionāli sniedz saturisko un vizuālo informāciju par Latvijas un latviešu rakstniecības procesu, personām, darbiem, organizācijām, saņemtajiem apbalvojumiem no pirmsākumiem līdz šodienai. Literatura.lv piedāvā arī klausīties audio ierakstus, apmeklēt virtuālās izstādes un lasītavu.
Digitālā kolekcija
garamantas.lv
LFK arhīvā glabājas rokraksti, skaņu un video ieraksti, kā arī fotomateriāli, kas portretē folkloras teicējus un folkloras vākšanas vēsturi Latvijā. Arhīva materiāli dokumentē tautas dzīvesveidu, pasaules uztveri, vēsturi un valodu vairāku gadsimtu garumā.
Cits
Latviešu prozas skaitītājs
Eksperimentāla teksta analīzes vietne, kas ļauj aplūkot dažādus latviešu 19. un 20. gs. literāro darbu kvantitatīvos parametrus, piemēram, vārdu lietojuma biežumu u.c. parametrus.
Piezīme