Kas meklē - tas atrod
Digitālajā bibliotēkā satiekas kultūras mantojums, stāsti un cilvēki
Piekļūstamība
Piekļūstamība
Kas meklē - tas atrod
Digitālajā bibliotēkā satiekas kultūras mantojums, stāsti un cilvēki
Strenču fotodarbnīcas stikla plašu kolekcija
Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājumā glabājas Strenču fotodarbnīcas stikla plašu kolekcija kuru veido 13 000 vienības. Digitālajā kolekcijā apskatāmas nedaudz vairāk kā 9 000 vienības. Fotogrāfijās atainoti Strenči un apkārtnes dzīve no 20. gadsimta 20. līdz 50. gadiem. Fotodarbnīcā strādājuši fotogrāfi Dāvis Spunde, Jānis Ziemeļnieks, viņa māsa Paulīne Kraukle un brālis Konrāds Krauklis.
Plaša klasiskās, laikmetīgās un populārās mūzikas koncertierakstu kolekcija
Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC) brīvpieejā tiešsaistē piedāvā noskatīties pēdējos gados Latvijā notikušas 70 kultūras norises – klasiskās, laikmetīgās un populārās mūzikas koncertus, kuri ierakstīti ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu īstenotā projekta “Kultūras mantojuma satura digitalizācija" (1. kārta un 2. kārta) ietvaros un šobrīd ikvienam Latvijas iedzīvotājam augstā tehnoloģiskā kvalitātē ir skatāmi vietnē Diva.lv.
Redzi, dzirdi Latviju!
Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva audiovizuālo, foto un skaņas dokumentu digitālā krātuve
Uzzini
Kā uzsākt kultūras mantojuma digitalizāciju?
Rekomendācijas tapušas, lai atvieglotu digitalizācijas sākšanu un mudinātu veikt kultūras mantojuma materiālu digitalizāciju. Tajās apkopoti galvenie jautājumi, ar kuriem sastapsies ikviens, sākot digitalizāciju. Sarežģītāku jautājumu gadījumā aicinām skatīt “Kultūras mantojuma digitalizācijas vadlīnijas”, konsultēties ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas vai citu kultūras mantojuma iestāžu speciālistiem.
Kā ir tapusi visslavenākā fotogrāfija Latvijas vēsturē?
Kā 1918. gada 18. novembrī fotogrāfs Vilis Rīdzenieks uzņēma pirmo un vienīgo Latvijas valsts proklamēšanas fotogrāfiju
Sarunas izstādē “No Arkādijas līdz Marsam”
Parki ir modes lieta un katra laikmeta spoguļattēls, tie tiek uzturēti un parāda sabiedrības vērtības. Izstādes “No Arkādijas līdz Marsam” centrā ir unikālā Rīgas dārzu un parku tresta kolekcija no LNB krājuma
Dizaina stāsti
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs dokumentālo filmu formātā iepazīstina ar Latvijas dizaina nozīmīgākajām personībām un notikumiem
Atvērto datu portāls
Atvērt datu portālu: Latvijas atmiņas institūcijas dati digitālajā telpā: vienojot kultūras mantojumu
Redzi, dzirdi Latviju! izmantošana un iespējas
Instrukcijā apkopota informācija par Latvijas Nacionālā arhīva digitālās krātuves „Redzi, dzirdi Latviju!” struktūru, saturu, dokumentu meklēšanas pamatprincipiem
Darba lapas Dziesmu svētku krātuvē
Darba lapas skolēnu informācijas meklēšanas prasmju attīstīšanai un zināšanu paplašināšanai par Dziesmu svētkiem.
Kolekcijas
Latvijas Valsts prezidentu kolekcija
Kolekcija veidota sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju un tajā apkopoti vēsturisko Latvijas valsts prezidentūru dokumenti.
Kolekcija
375Biļetīti, lūdzu!
Līdz šim papīra formā esošās biļetes ir sava laika liecinieces, kas piešķīra personai tiesības iekļūt noteiktā vietā vai pasākumā. Tā ļauj ne tikai iekļūt konkrētā vietā, bet arī kalpo kā maksājuma apliecinājums. Mūsdienās biļetes jau biežāk sastopamas digitālā formā. Kolekcijā apskatāmas koncertu, sporta pasākumu, muzeju, teātru, izstāžu ieejas biļetes, kā arī sabiedriskā transporta un loterijas biļetes.
Kolekcija
42Latvieši pasaulē - muzeja un pētniecības centra krājums
Latviešu kopienas ārpus Latvijas pastāv jau gandrīz 200 gadu, joprojām saglabādamas latvisku dzīvesveidu un kultūru. Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” apkopo liecības, priekšmetus, fotogrāfijas un stāstus par latviešu izceļošanu no Latvijas un dzīvi diasporā - www.lapamuzejs.lv. Šī kolekcija ietver liecības par dziesmu svētkiem ārpus Latvijas, Brazīlijas latviešu dzīvi, latviešu dalību politiskajās demonstrācijās par Latvijas neatkarības atgūšanu, kā arī par latviešu bēgļu dzīvi DP nometnēs pēc Otrā pasaules kara.
Kolekcija
6644Kuldīgas novada kultūrvides materiālu krājums
Latvija glabā daudz un dažādas vērtības, bet katru viensētu, ciemu, pagastu, novadu un valsti, pirmkārt, veidojam mēs paši. Cienot ikviena ieguldījumu mūsu kopējās dzīves vides veidošanā, ar lepnumu piedāvājam iepazīties ar bagāto Kuldīgas novada kultūrvides materiālu krājumu, ko glabā Kuldīgas novada bibliotēkas. Kolekcija ietver daudzpusīgu digitalizēto un digitāli radīto dokumentu kopu, kas atspoguļo Kuldīgas novada vēsturi, attīstību, tā iedzīvotājus un viņu veikumu no 20. gadsimta sākuma līdz pat mūsdienām.
Kolekcija
234LETA fotogrāfiju kolekcija (1989-1996)
Latvijas telegrāfa aģentūra “LETA” 1973. gadā tika pārdēvēta par LATINFORM. Tā bija pakļauta Latvijas PSR Ministru Padomei un bija Padomju Savienības ziņu aģentūras TASS filiāle. 1990. gadā tika atjaunots vēsturiskais nosaukums – LETA. 1931. gadā tika izveidota LETA Preses foto nodaļa, lai dokumentētu kultūras, sociālos, politiskos u. c. notikumus, un sagatavotu vizuālos materiālus ziņu aģentūras vajadzībām. Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva LETA fotogrāfiju kolekcijā iekļauti ziņu aģentūras 1989.-1996. gada foto materiāli, kopā ietverot aptuveni 4500 vienību. Kolekcija pieejama Latvijas Nacionālās bibliotēkas tīklā.
Kolekcija
4494Brāļu draudzes rokraksti
Kolekcija “Brāļu draudzes (rok)raksti” apkopo unikālu Latvijas kultūrvēstures materiālu – Brāļu draudžu tekstu kopumu, kura tapšanā hernhūtisma kustības ietekmē 18. gadsimtā un 19. gadsimta pirmajā pusē bija iesaistīti vairāki tūkstoši Vidzemes latviešu zemnieku. Pašizgatavotas rokraksta grāmatas un atsevišķos izņēmuma gadījumos – teksti iespiestu grāmatu formā – ir saistāmi ne tikai ar pirmo zināmo latviešu literārās aktivitātes izpausmi un ar noturīgu rokraksta grāmatniecības tradīciju vairāk nekā divu gadsimtu garumā, bet arī ar latviešu intelektuālās elites veidošanās pirmsākumiem šajā laika posmā. Jau 18. gadsimta vidū hernhūtiešu avotos Vidzemes latviešu daļa dēvēta par “Lettland” – Latviju. Plašāk: https://braludraudze.lndb.lv/
Kolekcija
366Animācijas filmu studijas “Dauka” arhīvs
Digitālajā kolekcijā apkopotas animācijas filmu studijas “Dauka” un tās priekšteces “Telefilma–Rīga” veidotās animācijas filmas. Kopumā skatāmi vairāk nekā 100 videoieraksti, kas tapuši laika periodā no 1969. gada, kad uzņemta pirmā “Telefilma–Rīga” veidotā animācijas filma “Lietaina diena”, līdz 2010. gadam, kad studija “Dauka” pārtrauca savu darbību. Animācijas filmu studiju “Dauka” 1991. gadā dibināja Ansis Bērziņš un Roze Stiebra, kuri arī bija galvenie animācijas filmu scenāriju autori un režisori. Filmu pamatā bieži izmantoti latviešu autoru darbi, piemēram, Imanta Ziedoņa pasakas, Ojāra Vācieša, Raiņa un Aspazijas dzeja, kā arī latviešu tautas pasaku motīvi. Daudzu filmu veidošanā piedalījušās mākslinieces Dzintra Aulmane un Maija Brence, mūziku komponējuši Imants Kalniņš, Zigmars Liepiņš un citi. Kolekcijā pieejamas gan īsmetrāžas animācijas filmas, piemēram, “Skudriņa Tipa”, “Zaķīšu pirtiņa”, “Kabata”, “Fantadroms”, gan vairākas pilnmetrāžas filmas – “Ness un Nesija”, “Kaķīša dzirnavas” un citas. Kolekcija pieejama Latvijas Nacionālās bibliotēkas tīklā.
Kolekcija
110Lauku dzīve stikla plašu negatīvos
20. gadsimta sākumā pēc agrārās reformas lielākie zemes īpašnieki bija latvieši un lauksaimniecība kļuva par neatkarīgās Latvijas saimniecības pamatu. Tālaika cilvēki un sabiedrība nozīmīgos dzīves notikumus iemūžināja stikla plašu negatīvos. Kolekcijā apskatāmi dažādu fotogrāfu un kultūras mantojuma institūciju krājumos esoši stikla plašu negatīvi.
Kolekcija
113Dāvana vientuļai sievietei - 50
Tieši pirms pusgadsimta – 1973. gada gada nogalē latviešu kinokomēdiju “Dāvana vientuļai sievietei” sāka izrādīt Latvijas kinoteātros. Tā kļūst par kulta filmu, kuru joprojām kā īpašu “svētku dāvanu” piedāvā TV programmas un par kuru sajūsminās nu jau vairākas skatītāju paaudzes.
Uzzināt vairākATRODI VĒL
Latvijas kultūras un atmiņas institūciju veidotas digitālās kolekcijas, izstādes un citi vērtīgi resursi
garamantas.lv
LFK arhīvā glabājas rokraksti, skaņu un video ieraksti, kā arī fotomateriāli, kas portretē folkloras teicējus un folkloras vākšanas vēsturi Latvijā. Arhīva materiāli dokumentē tautas dzīvesveidu, pasaules uztveri, vēsturi un valodu vairāku gadsimtu garumā.
Latviešu prozas skaitītājs
Eksperimentāla teksta analīzes vietne, kas ļauj aplūkot dažādus latviešu 19. un 20. gs. literāro darbu kvantitatīvos parametrus, piemēram, vārdu lietojuma biežumu u.c. parametrus.
Latvijas pilskalnu 3D modeļi
Latvijas pilskalnu 3D modeļi, kas veidoti no brīvpieejas LIDAR datiem. Projekta ietvaros ir pieejama arī bezmaksas atvērto datu krātuve https://opendata.latvijas-pilskalni.lv/
Latvijas kultūras pieminekļi
Latvijas kultūras pieminekļu datubāze un karte
Aizvestā bibliotēka, rekonstruētā bibliotēka
Virtuālā izstāde veltīta bijušajai Rīgas jezuītu kolēģijas bibliotēkai, kas tika pārvietota kā kara laupījums. Bibliotēku sāka veidot jezuīti 1583. gadā. Poļu-zviedru kara laikā (1601-1629) Rīgu ieņēma zviedru karaspēks, bibliotēka kā kara laupījums tika pārvesta uz Zviedriju.
Womage
Vietne veltīta sieviešu ieguldījumam Latvijas kultūrā un sabiedrībā. Tajā ērti meklējami biogrāfiskie apraksti un fotomateriāli par sievietēm – sabiedriskajām un kultūras darbiniecēm, politiķēm, rakstniecēm, māksliniecēm, aktrisēm, skolotājām, ārstēm un citu profesiju pārstāvēm, kuru aktīvā darbība datējama ar laiku no 1870. līdz 1940. gadam.
Redzi, dzirdi Latviju!
Latvijas Nacionālā arhīva digitālā krātuve sniedz iespēju meklēt un iepazīties ar filmām, fotogrāfijām un skaņas ierakstiem par Latviju, tās cilvēkiem un dažādām politiskās, sabiedriskās un kultūras dzīves norisēm no 19. gs. vidus līdz mūsdienām.
Piezīme